Latvijas banku sektora finanšu rādītāji ir labi, un Makrouzraudzības padome uzskata, ka šajos apstākļos ir tālredzīgi papildināt kredītiestāžu kapitāla rezerves jeb ievērot principu “taisi ratus ziemā, un kal ragavas vasarā”.

Makrouzraudzības padomes1 šā gada 19. jūlija sēdē, apspriežot svarīgākos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei un nepieciešamos makrouzraudzības politikas pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai, tika secināts, ka banku sektora finansiālie rādītāji ir sekmīgi, un pašreizējie apstākļi ir piemēroti banku sektora noturības nostiprināšanai.

Latvijas kredītiestādēm ir augstas brīvprātīgās kapitāla rezerves, labi peļņas rādītāji un joprojām zemas finansējuma izmaksas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par riskiem, t. sk. ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un norisēm kontekstā ar pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm. Tāpēc būtu tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nebaltai dienai, kad riski var īstenoties. Turklāt kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļautu nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.

Makrouzraudzības padomes ieskatā šajos apstākļos piemērots solis ir tā saucamās pozitīvās neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieejas ieviešana, kurai starptautiski ir augošs atbalsts un kura jau tiek īstenota reģionā – mūsu finanšu sektoram nozīmīgajās Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Šī pieeja nozīmē, ka pretcikliskās kapitāla rezerves norma finanšu cikla neitrālajā fāzē, kad cikliskais sistēmiskais risks nav ne paaugstināts, ne arī būtiski zems, tiek uzturēta noteiktā bāzes līmenī, kas ir augstāks par nulli (pozitīva), nevis nulle – piemēram, 1 % apmērā. Patlaban Latvijā pretcikliskās kapitāla rezerves normas prasība ir noteikta 0 % apmērā.

Pozitīvi neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieeja ļauj pretciklisko kapitāla rezervi sākt veidot agrāk finanšu ciklā, lai nodrošinātos, ka, riskiem pēkšņi īstenojoties, banku sektorā ir pieejama kapitāla rezerve, kura krīzē palielina kredītiestāžu noturību un kuru tās var izmantot, lai turpinātu piedāvāt kredītresursus tautsaimniecībai.

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulējumā noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves lēmumu spēkā stāšanās laiku (12 mēnešu kopš paziņojuma par lēmumu publicēšanas), pakāpeniska pozitīvās neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieejas īstenošana uzsākama šā gada decembrī, ik ceturksni veiktās pretcikliskās kapitāla rezerves pārskatīšanas ietvaros pieņemot lēmumu, ka 2024. gada decembrī stājas spēkā prasība par pretcikliskās kapitāla rezerves normu 0.5 % apmērā un 2025. gada jūnijā – 1.0 % apmērā. Latvijas kredītiestāžu pašreizējais finanšu stāvoklis ļauj nodrošināt šo rezervju uzturēšanu pilnā apmērā, nepiesaistot papildu kapitālu.

1Viens no Latvijas Bankas uzdevumiem ir veicināt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti makrolīmenī. Finanšu stabilitāte nozīmē, ka finanšu sistēma spēj veikt finanšu starpniecības pamatfunkcijas bez nozīmīgiem traucējumiem un neradot negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi kā mierīgos laikos, tā satricinājumos.

Lai efektīvāk sasniegtu finanšu stabilitātes mērķi, 2013. gadā Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Finanšu ministrija (kā vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno finanšu nozares politiku) noslēdza līgumu par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā un izveidoja Makrouzraudzības padomi. Tā ir koleģiāls, pastāvīgs, konsultatīvs forums savstarpējai sadarbībai makrouzraudzības jomā ar mērķi veicināt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Makrouzraudzības padomē puses konsultējas par kopējo finanšu sektora sistēmisko risku novērtējumu, par pasākumiem to mazināšanai, kā arī apmainās ar informāciju, vienlaikus izprotot un ņemot vērā to, ka tās ir neatkarīgas lēmumu pieņemšanā savas atbildības jomās.

Pēc FKTK integrācijas Latvijas Bankā Makrouzraudzības padome no trīspusēja sadarbības foruma atbilstoši pārtapa divpusējā – Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas – sadarbības forumā.