Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 1. ceturksnī uzlabojies, bet uzlabojuma temps kļuvis lēnāks. Pieejamībai labvēlīgas bija straujāk augošās algas un sarūkošās kredīta procentu likmes, taču ātrāk augošās vidējās mājokļu darījumu cenas ierobežoja kopējo pieejamības uzlabojumu. Mājokļu cenu kāpums arī turpmāk varētu iegrožot pieejamības uzlabojumu.
Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 171.2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 094 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 1. ceturksnī bija par 71.2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par 5 punktiem. Straujāku vidējo mājokļu darījumu cenu izaugsmi spēja atsvērt ātrāks neto algu kāpums (par 6.3%) un būtisks hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 61 bāzes punktu gada griezumā).
“Šī gada 1. ceturksnī gada griezumā mājokļu pieejamība Rīgā turpināja uzlaboties, taču lēnāk, nekā iepriekš. Straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju kritums atspēkojis ātrāku mājokļu cenu kāpumu šajā ceturksnī. Savukārt turpmāk, augot pieprasījumam, mājokļu cenu kāpums varētu arī kavēt pieejamības uzlabošanos.
Šis gads iesācies ar straujāku ekonomikas izaugsmi, veicīgāku bezdarba kritumu un ātrāku iedzīvotāju ienākumu kāpumu, kas ir labvēlīgi apstākļi iedzīvotāju spējai iegādāties mājokļus. Pakāpeniski uzlabojas arī patērētāju noskaņojums. Tas varētu liecināt, ka iedzīvotāji jūtas drošāki un gatavi iegādāties mājokļus. Pagaidām aktivitāte vēl saglabājas mērena, proti, darījumu skaits 1. ceturksnī gada griezumā audzis par 3%. Ekonomikai augot straujāk un saglabājoties labam iedzīvotāju noskaņojumam, pieprasījums pēc mājokļiem šogad augs. Tajā pašā laikā 2017. gada sākums iezīmējies ar lielāku aktivitāti būvniecības sektorā. Dzīvojamo ēku būvniecība 1. ceturksnī augusi par teju 20%, arī izsniegto būvatļauju skaits jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai audzis par 50%. Tas nodrošinās mājokļu piedāvājumu arī turpmāk,” saka Linda Vildava, Swedbank jaunākā ekonomiste.
Šī gada 1. ceturksnī Tallinā MPI bija 146.4, kas ir par 7.3 punktiem mazāk nekā pērn. MPI samazinājumu gada laikā ietekmēja par algu kāpumu straujāks mājokļu cenu kāpums. Savukārt Viļņā algu izaugsme paātrinājās, kamēr dzīvokļu cenu kāpums pierima, un MPI pieauga līdz 134.7, salīdzinot ar 132.3 pērn.
2017.gada 1. ceturksnī laika posms, kas “standarta” mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija nedaudz virs 2 gadiem, proti, 24.7 mēneši. Tas ir par mēnesi un vienu nedēļu vairāk nekā šajā pašā periodā pērn, bet mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas ir vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Viļņā krāšanai nepieciešamais laiks 15% pirmajai iemaksai samazinājās par trīs nedēļām, un bija gandrīz trīs gadi. Tallinā tas pieauga par mēnesi un trīs nedēļām līdz 30.2 mēnešiem.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
