Kopš janvāra stājusies spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas aizliedz daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu. Citiem vārdiem sakot, tvaika nosūcēju virtuvē nedrīkst pievienot ventilācijas šahtai pa taisno, raksta NRA.lv.
Prasība attiecas uz telpām, kurās ir gāzes plīts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Ja tiek darbināta elektriskā plīts, tad var dzīvot mierīgi, nekas nav jāpārbūvē.
Daudzdzīvokļu mājās, jo īpaši vairāku desmitu gadu vecās, tvaika nosūcēji virtuvēs nereti tika ievadīti ventilācijas šahtās kopējā sistēmā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tā nedrīkst būt. Vajadzīga vēl viena šahta. Jāpārbūvē virtuve! – uztraucās cilvēki, tuvojoties 2019. gada 1. janvārim, kad jaunā norma stājās spēkā.
Kāda rīdziniece šogad sāka remontēt virtuvi un nolēma pie vienām sāpēm arī tvaika nosūcēju iebūvēt tā, kā vajag. Tā, kā ugunsdzēsēji ir noteikuši. Bet ko tu, cilvēk, daudz saproti par ventilācijas šahtām ēkā, kurā dzīvokļi ir remontēti un pat pārbūvēti sazin cik reižu. Pašai pētot dzīvokļa plānu, sanāca, ka tvaika nosūcēja caurule stieptos pāri visai virtuvei, jo gāzes plīti ar visu pievadsistēmu nav iespējams pārvietot citur. Izsauca būvinženieri, ilgus gadus nostrādājušu, krietni gados vīru. Viņš uzreiz parādīja, kurā vietā 119. sērijas dzīvokļa virtuvē ir ne tikai viena, bet pat divas ventilācijas šahtas. Tāds, lūk, izdevīgs projekts. Rezultātā izrādījās, ka tvaika nosūcēju var pievienot tieši virs plīts un nevajag veidot labirintu pie virtuves griestiem, kalt caurumu mājas sienā vai veikt vēl nezin kādu dārgi izmaksājošu un piņķerīgi saskaņojamu pārbūvi. Tas uzreiz ir būvprojekts, tās ir izmaksas.
Rīdziniece jautā, vai Rīgas pilsētas būvvalde sadarbībā ar Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir izveidojusi špikeri katrai daudzdzīvokļu māju sērijai, lai dzīvokļu īpašnieki uzreiz var izmantot jau gatavus ieteikumus un neizgudrot velosipēdu no jauna, meklējot veidus, kā un kur pareizi pievienot tvaika nosūcēju virtuvē.
Īsa un kodolīga atbilde ir: nē, tipveida piedāvājumu nav. Tiek piedāvāti iespējamie risinājumi, kas publicēti gan Rīgas pilsētas būvvaldes, gan Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapās. Tas, ko būvvalde rekomendē, ir risināt šo problēmu, nevis izbūvējot jaunas šahtas, jo tas būs ne tikai dārgi, bet arī laikietilpīgi, bet gan aprīkojot savu tvaika nosūcēju ar filtriem. Būvvaldei ir pieejami katalogi, kur norādītas tikai tipveida daudzdzīvokļu ēku nesošās un nenesošās sienas, nevis ventilācijas šahtas.
Būvvalde iesaka noskaidrot, kāds ir tvaika nosūcēju modelis, proti, vai tajā var ielikt speciālos filtrus (piemēram, ogles filtrs smaržu noņemšanai un dūmu filtrs dažādu citu izgarojumu attīrīšanai), kas nodrošina tvaiku attīrīšanu recirkulācijas režīmā, vai nomainīt esošo tvaika nosūcēju ar tādu, kas var strādāt recirkulācijas režīmā. Šādi filtri ir regulāri jākopj un nepieciešamības gadījumā jāmaina, mainīšanas biežums ir atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaiku (taukvielu) intensitātes daudzuma (kontrole reizi pusgadā).
Iepriekš minētā rīdziniece atbild, ka par filtriem viņa zinot. Pētījusi informāciju, kad meklējusi tvaika nosūcēju. Viņu konsultējošais būvinženieris gan aizrādījis, ka tie vislabāk der elektriskajām, nevis gāzes plītīm. Tāpēc par tvaika nosūcēja filtru efektivitāti viņa spriedīs pēc pusgada, kad gāzes plīts būs tikusi darbināta uz pilnu klapi.
UGUNSDZĒSĒJU IETEIKUMI
Jauna ventilācijas kanāla izbūve visai dzīvojamai mājai.
Šajā gadījumā jāņem vērā, ka:
būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana,
jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts,
jāveic ēkas tehniskā apsekošana,
ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.
Individuālais risinājums dabiskās ventilācijas izbūvei konkrētajā dzīvoklī.
Šajā gadījumā jāņem vērā, ka:
visas izmaksas gulstas uz konkrētā dzīvokļa īpašnieku,
būvdarbiem ir jāsaņem kopīpašnieku piekrišana,
jāiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists, sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts,
jāveic ēkas tehniskā apsekošana,
ja ēka ir kvalificējama kā būves trešā grupa (piemēram, ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, vai kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs), tad būvprojektam būs jāveic būvekspertīze.
UZMANĪBU! Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 80. punkta prasībām dabiskās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi piecos gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trīs gados. Dabiskās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra speciālists, kurš var apliecināt, ka ir tiesīgs to darīt.
Antra Gabre
