Lai gan pārtikas kviešu un rudzu iepirkuma cena pērn samazinājusies aptuveni par trešdaļu, maizes cena veikalu plauktos kļuvusi augstāka.
Graudu vidējās iepirkuma cenas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn turpināja kristies – no 100,06 latiem par tonnu 2008. gadā līdz 73,25 latiem par tonnu 2009. gadā, tādējādi sasniedzot 2006. gada vidējo iepirkuma cenu līmeni. Kviešu cenas samazinājušās no 108,76 latiem par tonnu līdz 79,75 latiem par tonnu, rudzu – no 83,79 līdz 56,02 latiem par tonnu. Ievērojami samazinājās arī pārtikas kviešu un rudzu cenas. Pārtikas kviešu iepirkuma cena 2008. gadā bija 125,42 lati par tonnu, pērn – 85,11 lati par tonnu, tas ir, par 32% procentiem zemāka. Pārtikas rudzu cena samazinājās no 89,32 latiem līdz 57,22 latiem par tonnu graudu, tas ir, par 35 procentiem. Augstākā labuma kviešu miltu cena pērn samazinājās tikai par 3 santīmiem uz vienu kilogramu, bet rupjmaize un baltmaize veikalos maksāja par 2 līdz 3 santīmiem kilogramā vairāk nekā 2008. gadā.
SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds Neatkarīgajai skaidroja, ka Lāču maizes cena pērn samazināta par aptuveni 30 procentiem un maizes cenas tādā līmenī ir izdevies noturēt arī līdz šim. Kaut arī maizes cepējus pavasarī gaida jauns resursu – gāzes un polietilēna – cenu kāpums, uzņēmums cer, ka maizes cena veikalos nekāps.
Latvijas maiznieku biedrība uzsver, ka maizes izmaksas nav atkarīgas tikai no miltu cenas. Maizes kukulīša cenu veido dažādas izmaksas, no kurām izejvielas veido mazāk nekā trešdaļu no kopējām izmaksām, tajā skaitā milti tikai trešo daļu jeb 11% no kopējām maizes klaipa izmaksām. Maizes mīklai pievieno arī taukvielas, garšvielas un dažādas piedevas, piemēram, ķimenes, sēkliņas u.c. Liela izmaksu pozīcija ir pievienotās vērtības nodoklim un mazumtirgotāju uzcenojumam. Pēc maizes cepēju skaidrotā, jāņem vērā arī darbaspēka, transportēšanas un enerģijas izmaksas, kā arī ražošanas uzturēšanas izmaksas (administratīvās, apkures u.c.).
CSP dati liecina, ka pērn kopumā tika iepirkts 1,16 miljonu tonnu graudu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kviešu iepirkuma apjoms pērn pieaudzis par 449 tūkstošiem tonnu jeb 2,2 reizes, tai skaitā pārtikas kviešu pērn iepirkts par 369 000 tonnu jeb 3,2 reizes vairāk nekā 2008. gadā.
Savukārt kopumā iegūti tika 1,7 miljoni tonnu graudu, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā – par 26,3 tūkstošiem tonnu jeb 1,6 procentiem. Nedaudz sarukusi arī graudaugu vidējā ražība – no 31 centnera no 1 hektāra 2008. gadā līdz 30,8 centneriem 2009. gadā. Graudu kopievākumu gandrīz iepriekšējā gada līmenī nodrošināja ziemāju graudaugu kopražas pieaugums par 41,3 tūkstošiem tonnu jeb 4,1 procentu, sējumu platībām palielinoties par 17,6 procentiem.
Aptuveni 11 000 hektāru graudaugu sējumu pērn iznīka vai netika novākti. Vairāk nekā pusē no nenovāktās platības – 5,2 tūkstošos hektāru – auga griķi.
VIEDOKĻI
Kārlis Zemešs, Latvijas maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs:
– Tam, ka maize veikalu plauktos ir kļuvusi dārgāka, es nevaru piekrist. Šobrīd veikalos daudzi maizes veidi tiek tirgoti par akcijas cenām. Pēc būtības maize ir kļuvusi lētāka, nevis dārgāka, ņemot vērā to milzīgo maizes daudzumu, kas tiek piedāvāts par akcijas cenām. Turklāt maizes cepēji neiepērk vis graudus, bet gan miltus. Un miltu cenas samazinājums nav bijis proporcionāls graudu iepirkuma cenas kritumam. Turklāt, maizes cepšanā tiek izmantotas arī daudzas citas izejvielas. Tāpēc maizes cenas izmaiņas nekad nebūs tieši proporcionālas graudu iepirkuma cenu izmaiņām.
Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs:
– Gada laikā graudu cena ir samazinājusies ne tikai par 30 procentiem, bet pat par 50 procentiem. Mums kā graudu ražotājiem ir nepieņemami, ka graudu cena ir būtiski nokritusies, bet patērētājs nevar iegādāties maizi atbilstoši izejvielas cenai. Protams, maiznieki iepērk ne jau graudus, bet miltus. Atbildība par to, ka maize veikalos maksā tik dārgi salīdzinājumā ar izejvielas cenu, ir jāuzņemas gan miltu malējiem, gan cepējiem. Manuprāt, pārstrādātāji vai nu nespēj veikt reformas savos uzņēmumos, lai optimizētu ražošanu, vai nespēj pielāgoties situācijai, vai arī šobrīd izmanto situāciju un parazitē uz sabiedrības rēķina, kamēr pircēji sāks protestēt par augstajām maizes cenām
Pēc maiznieku biedrības sniegtās informācijas iznāk, ka maizes kukulīša izmaksās enerģija veido tikai 4 procentus. Taču, kad pieauga elektroenerģijas cenas, maiznieki apgalvoja, ka enerģijas izmaksas ir ļoti būtiskas maizes ražošanā, un maizes cenas pacēla par 10 līdz 15 procentiem. Tas faktiski nozīmē, ka pārstrādātāji sniedz nepatiesu informāciju gan sabiedrībai, gan ražotājiem.
Avots: www.nra.lv
