«Svarīgi, lai, absolvējot vispārējās vai profesionālās izglītības iestādi, jaunietim ir visas nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai viņš būtu veiksmīgs savā turpmākajā dzīvē un karjerā, kā arī atbildīgs un aktīvs Latvijas un visas pasaules pilsonis,» izmaiņu nepieciešamību pamato izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, uzsverot, ka tieši tāpēc aizvien biežāk izskan ierosinājumi papildus attīstīt skolēnu kritiskās domāšanas prasmes, finanšu un mediju pratību, kā arī vēl daudz dažādu iemaņu. «Mūsu izaicinājums ir nodrošināt to, lai šos būtiskos priekšlikumus varam ņemt vērā, salāgojot arī ar dienas garumu un skolēna slodzi skolā. Un te mēs runājam par prasmju integrēšanu esošajos mācību priekšmetos, nevis jaunu mācību priekšmetu veidošanu,» savu pārliecību pauž ministre.

Juglas vidusskolas direktore Aija Melle kā atbalstāmu uzskata Somijas izglītības modeli, kas atsakās no konkrētu mācību priekšmetu mācīšanas un virzās uz starpdisciplināro mācīšanos. Arī Vidagas Sikšņu pamatskolas direktore Una Reķe ir par to, ka mācību process jāveido mūsdienīgāks. Viņas vadītā skola esot maza, un tajā jau tagad daudzi priekšmeti tiekot apgūti integrēti. U. Reķe par labu metodi uzskata skolēnu projektu izstrādāšanu, jo tie māca bērnus strādāt patstāvīgi, izkopj prasmi apkopot un kritiski izvērtēt dažādu informāciju.

Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša NRA.lv nenoliedz izmaiņu vajadzību, piemēram, tādu, kas novērstu dublēšanos. Šobrīd sākumskolā sociālo zinību, ētikas un klases stundās daudzas tēmas atkārtojoties, tāpēc tas būtu novēršams. Bet noteikti nevajadzētu ķerties klāt pamatpriekšmetu izkārtojumam.

Vēl piesardzīgāk uz to skatās Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska: lai ko tādu darītu, vajadzīgs nopietns pētījums un pārdomāta rīcība. Lai nav tā, kā notika ar dabas zinātnēm. Mācību standartu tām vienkāršoja, izņemot vairāku uzdevumu bloku. Augstskolu pasniedzēji pēc tam dusmojas, cik nesagatavoti ir vidusskolas beidzēji, nesaprotot, ka bērni to nav apguvuši.