Latvija melojusi Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020. gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” norādīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis.

„Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) paredzēts, ka finansējums zinātnei 2020. gadā sasniegs 1,5% no IKP. Līdz šim mēs varam lepoties, ka mums ir desmitā daļa no tā,” pauda Spārītis.

Spārītis sacīja, ka arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji tikšanās laikā LZA pirms nedēļas norādījuši, ka NAP zinātnei solītais finansējums 1,5% apmērā no IKP esot “blefs”.

“Šie 1,5% nesasniedzamie no IKP nekad netiks sasniegti pie pašreizējā valsts politiskā un administrējuma līmeņa,” IZM pārstāvju teikto raidījumā citēja Spārītis.

Viņš gan atzinīgi vērtēja plānus nākamgad audzēt finansējumu zinātniskajiem pētījumiem par 3,9 miljoniem eiro – līdz 14 miljoniem eiro, norādot, ka šī tendence ir apsveicama, un tiešām būtu labi, ja tā būtu ikgadēja, tomēr IZM jauda šo līdzekļu administrēšanā atpaliek no vēlamās.

“Ministrijas komanda nespēj menedžēt līdzekļu piešķīrumu, apsaimniekošanu, programmu izsludināšanu, vērtēšanu un finanšu nonākšanu līdz saņēmējam. Tur jau bija tā liela baža, kādēļ uzsākās diskusija gan pie premjera, gan ar ministru par to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas administratīvā jauda un kvalitāte tālu atpaliek no vēlamā. Un rodas pārrāvumi,” sacīja Spārītis.

Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārie pasākumi 2018.gadā ir augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā personāla darba samaksas palielinājums, fundamentālo un lietišķo pētījumu un valsts pētījumu programmu nodrošināšana, kā arī sociālā atbalsta nodrošināšana tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuri neturpinās darbu izglītības iestādē. Kopumā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus piešķirti 14,9 miljoni eiro, liecina otrdien, 2017.gada 10.oktobrī, valdībā apstiprinātais likumprojekts “Par valsts budžetu 2018.gadam”.

Ministrijas finansējums zinātnei 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaugs par 2,3 miljoniem eiro, no tiem 1,4 miljonus eiro plānots piešķirt fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem un papildu 551 tūkstoti eiro – zinātnes bāzes finansējumam. Papildu 2 miljoni eiro ir paredzēti pētniecībai Ekonomikas ministrijas budžetā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenojamai valsts pētījumu programmai enerģētikas jomā. Kopumā konkursa kārtībā piešķiramais finansējums 2018. gadā sasniegs 14 miljonus eiro. Finansējumu plānots ieguldīt pētījumos, kas rada ekonomikas attīstībai nepieciešamās zināšanas valsts noteiktajos prioritārajos zinātnes virzienos, kā arī, lai sekmētu studējošo līdzdalību zinātniskajā darbā jau studiju laikā, tādējādi nodrošinot augstākās izglītības kvalitāti un kvalificētu speciālistu sagatavošanu.

Foto: ColiN00B/https://pixabay.com/en/users/ColiN00B-346653/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/