Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) aizvadītajā nedēļā klātienē informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjus par to, ka Latvijas valdība pēc būtības ignorē EK jaunākos konstatējumus un ieteikumus par nepieciešamību uzlabot situāciju valsts veselības aprūpē.

Ziņojumā par Latviju (2024) EK ir norādījusi, ka veselības aprūpe cieš no nepietiekama valsts finansējuma. Kā sekas tam ir apgrūtināta piekļuve savlaicīgai un kvalitatīvai palīdzībai. Atzīmēts, ka valsts finansējums nozarei kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) stagnē. Vēl ziņojumā teikts, ka ilgstošais darbinieku trūkums veselības aprūpes valsts sektorā kavē palīdzības sniegšanu. Kā galvenais cēlonis tam ir minēta nepamatoti zemā darba samaksa.

Ņemot vērā ziņojumā konstatēto, Rekomendācijās Latvijai (2024) EK ir iekļāvusi ieteikumu stiprināt adekvātu veselības aprūpi.

Diemžēl realitātē tas nenotiek. Valsts finansējums veselības aprūpei 2024. gadā (1,89 miljardi eiro) kā daļa no IKP bija tāds pats, kā 2023. gadā – aptuveni 4,5%. Atbilstoši šā brīža prognozei, 2025. gadā tas būs vēl mazāks – tikai 4,3% no IKP (1,93 miljardi eiro).

Paredzams, ka mēneša vidējā darba samaksa valstī 2025. gadā pieaugs par aptuveni 6% (Finanšu ministrijas prognoze). Tanī pašā laikā darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes valsts sektora darbiniekiem Veselības ministrija nav paredzējusi. Vēl vairāk – darba devējiem ir aizliegts pašu spēkiem paaugstināt darba samaksu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs vairāk kā par 2,6%. Līdz ar to veselības aprūpes valsts sektora darbinieki, salīdzinot ar privāto sektoru, tiek demotivēti un pazemoti.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “Bieži nākas dzirdēt, ka tādu vai citādu jaunievedumu jāievieš par katru cenu, jo tā prasot Eiropas Komisija. Taču attiecībā uz Komisijas ieteikumu stiprināt valsts veselības aprūpi notiek pretējais! Jautājums – kāpēc?”