AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbības rezultāti 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos liecina, ka pārskata periodā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem tika piegādāti 5,18 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu un 417 tūkst. megavatstundu šķeldas. 2023. gada 9 mēnešos tirgum piegādātajā lietkoksnē uzkrātā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 4,7 miljoni tonnas.
Ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgajos koksnes produkcijas noieta tirgos Eiropā atbalsojas arī Latvijas koksnes produktu eksportā: ar dažiem izņēmumiem mazinās kopējie produkcijas realizācijas apjomi, un vēl vairāk – cenas. Dati par skujkoku zāģbaļķu pārstrādes segmentu liecina, ka Latvijā 2023. gada 9 mēnešos skujkoku zāģmateriālu eksportētās vienības vērtība samazinājusies par trešdaļu, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Vērtības kritums skaidrojams ar izteiktu būvniecības nozares pieprasījuma samazināšanos. Arī Somijas un Zviedrijas būvkonstrukciju materiālu ražotāji saskaras ar līdzīgu lejupvērstu cenu tendenci, salīdzinot ar iepriekš piedzīvotajiem rekorda augstajiem līmeņiem. Tomēr Zviedrijas būvkonstrukciju ražotāju konkurētspēju pozitīvi ietekmē kronas kursa vājināšanās, līdz ar to Zviedrijas ražotājiem izdevies nesamazināt pārstrādes jaudas.
LVM peļņa pirms nodokļu nomaksas 2023. gada 9 mēnešos sasniegusi 218,5 miljonus eiro, kas ir par 32,2 miljoniem eiro jeb 17% vairāk, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn. Peļņas rādītājus galvenokārt ietekmējusi augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6 % lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi. 96 % no kopējiem LVM ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.
LVM valde uzsver, ka 2023. gada deviņu mēnešu darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju – uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Augstās pārdošanas cenas veidojušās iepriekš – 2021. gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā, vēl pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kas strauji un būtiski mainīja koksnes tirgus situāciju ne vien Eiropā, bet visā pasaulē. Pašreizējos apstākļos, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, kuros savu produkciju pārdod arī Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumi, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā. Vērtējot iespējamos nākotnes scenārijus, prognozējams, ka jau šobrīd visa Latvijas meža nozare, kas ir valsts lielākā eksportējošā nozare, nodrošinot 1/5 no visu preču eksporta vērtības, un nozīmīgs darba devējs Latvijas lauku reģionos, saskaras ar kritiskiem izaicinājumiem, tomēr LVM kā publiskai kapitālsabiedrībai saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu nav iespēju veikt jebkādas izmaiņas iepriekš noslēgtajos ilgāka termiņa līgumos – ne apjomu, ne klientu nosolīto cenu, ne termiņu ziņā.
skujas
Ieņēmumi no meža koku sēklu un stādu pārdošanas ārējiem pircējiem 2023. gada deviņos mēnešos sasniedza 6,4 miljonus eiro, kas ir 96 % no 2022. gada deviņos mēnešos šajā biznesa virzienā gūtajiem ieņēmumiem. Kopumā šī gada pirmajos deviņos mēnešos realizēti 47,2 miljoni meža koku stādu, tai skaitā citiem mežu īpašniekiem pārdoti 20,3 miljoni jeb 43 %. 6,6 miljoni stādu no citiem meža īpašniekiem pārdotā apjoma pārdoti ārpus Latvijas.
Deviņos mēnešos mežs atjaunots 12,9 tūkstošu hektāru platībā, ieaudzēts – 0,4 tūkstošu hektāru platībā. Lai samazinātu kopējās pakalpojumu izmaksas, vienlaikus saglabājot augsto darba kvalitāti, meža atjaunošanā arvien vairāk tiek izmantoti mašinizēti risinājumi. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mašinizēti mežs iestādīts 0,7 tūkstošu hektāru platībā, savukārt mašinizēti iesēts 0,6 tūkstošos hektāru.
Pārskata periodā kopumā realizēti 603 tūkstoši kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu. Izmantojot LVM ražošanas iekārtas, iegūti un pārstrādāti minerālo materiālu maisījumi 138 tūkstošu kubikmetru apjomā. No minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem ieņēmumos gūti 1,8 miljoni eiro, kas ir par 1,1 miljonu eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā.
LVM papildus ikdienas ietekmes uz vidi mazinošiem pasākumiem, īstenojot saimniecisko darbību, pārskata periodā aktīvi turpināja darbu trijos Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos vides projektos, kuru fokuss ir profesionālā dabas aizsardzība – kas ir mūsdienu mežsaimniecības integrāla daļa. Izmantojot dabai draudzīgas meža apsaimniekošanas metodes un specifiskus biotehniskus pasākumus, projektu ietvaros notiek gan retu Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu teju 1000 ha kopplatībā, gan ūdens kvalitātes uzlabošanu Aģes upes baseinā, izmantojot dabai draudzīgus zaļās un zilās infrastruktūras elementus, ko īsteno LVM meža infrastruktūras speciālisti. Tā dēvētā zilā infrastruktūra ir visa veida dabai draudzīgi risinājumi ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kas palīdz uzturēt un uzlabot saldūdeņu stāvokli. Savukārt tā dēvētā zaļā infrastruktūra ir salīdzinoši jauna pieeja teritoriju plānošanai un pārvaldībai, kas var palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību, kā arī risināt dažādas vides problēmas. Piemēram, uzlabot ūdensobjektu meža aizsargjoslas funkcionalitāti, mērķtiecīgi veidojot vietai ekoloģiski nepieciešamo koku sugu sastāvu.
Lielākā daļa vides projektos piemēroto risinājumu ir jauni, metodiski un tehniski sarežģīti Latvijas un vismaz Baltijas reģiona mērogā, virzot LVM kā profesionālās dabas aizsardzības līderi ar augstu zināšanu pārneses potenciālu.
