Latvijas Veterinārārstu biedrība informējusi Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un spekulācijām publiskajā telpā par veterinārārstu darbu saistībā ar dzīvnieku eitanāziju.

Pēdējā laikā arvien biežāk publiskajā telpā parādās paziņojumi par it kā veterinārārstu atbalstītu dzīvnieku nogalināšanu tā vietā, lai tos glābtu patversmēs. Šie nepamatotie un nepierādītie apgalvojumi par veterinārārstu ieinteresētību dzīvnieku eitanāzijā liecina par paudēju mērķi nomelnot citas dzīvnieku aizsardzības organizācijas un veterinārārstus, noniecināt viņu darbu, uzurpējot un izceļot pašus kā vienīgos un patiesos dzīvnieku aizstāvjus un glābējus. Ar šādiem maldinošiem apgalvojumiem un pieļāvumiem sabiedrībā tiek sēta panika, paužot bažas, ka tiek eitanazēti pat veseli dzīvnieki. Kā viens no argumentiem, kas it kā pamato šos nepatiesos apgalvojumus, tiek pausts, ka pēc dzīvnieka 14 dienu uzturēšanas patversmē beidzas pašvaldību finansējums, tādēļ dzīvnieki tiek eitanazēti. Taču, kā zināms, vairākums Latvijas patversmes vispār nesaņem šādu finansējumu.

Katrs izteikums, kas adresēts jebkurai patversmei, nepamatoti vainojot to dzīvnieku nogalināšanā, faktiski ir uzbrukums veterinārārstiem, uzskata Latvijas Veterinārārstu biedrība. Katrā reģistrētā patversmē strādā veterinārārsts, kura pienākums ir ne tikai nodrošināt dzīvnieku veselības profilaksi un aprūpi, bet arī veikt dzīvnieka eitanāziju, ievērojot Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktās prasības. LVB rīcībā nav ziņu, ka šīs prasības netiktu ievērotas. Apgalvojumiem, ka patversmēs nonākušo dzīvnieku skaits ar katru gadu pieaug un eitanāzijas apmēri ir nesamērīgi, nav pamata. Statistika par pēdējo desmitgadi, ko padomes sēdē prezentēja Pārtikas un veterinārais dienests, liecina, ka dzīvnieku skaits patversmēs samazinās.

Dezinformācija tik sensitīvā jautājumā, kāda ir eitanāzija, var nodarīt kaitējumu ne vien veterinārārstiem, bet arī sabiedrībai un pašiem dzīvniekiem, apdraudot to labturību un likumā noteiktās piecas dzīvnieku pamata brīvības.

”Tieši veterinārārsti sadarbībā ar citiem speciālistiem atbildīgi un profesionāli ik dienas rūpējas par Dzīvnieku aizsardzības likumā un citos tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu, tā nodrošinot dzīvnieku brīvību no sāpēm, bada, diskomforta, bailēm, nespējas realizēt savai sugai raksturīgo uzvedību”, padomes sēdē šodien uzsvēra LVB priekšsēdētājs prof. Ilmārs Dūrītis.