Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis piekto “Ekonomikas barometru”, kurā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensus attīstības prognozes. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu 2024. gadā IKP pieaugs par 1,5%. Savukārt 2025. gadā izaugsme nedaudz paātrināsies un IKP pieaugs par 2,6%, ko veicinās Eiropas Savienības finansēto investīciju pieaugums un eksporta straujāks kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanās dēļ, kā arī privātā patēriņa straujāks pieaugums.
LV PEAK “Ekonomikas barometra” prezentācija notika Eiropas Savienības (ES) mājā un pasākumā piedalījās LU rektors un Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš un “LU domnīcas LV PEAK” direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) prof. Inna Šteinbuka.
“Šis ir jau piektais barometra ziņojums, kas ļauj izvērtēt produktivitātes dinamiku vidējā termiņā un skaidri norādīt uz riskiem. Viens no tiem – algu pieauguma neatbilstība mūsu produktivitātei, kas rada būtiskus šķēršļus valsts ekonomikas attīstībai. Otrs faktors – ģeopolitiskie apstākļi spēlē arvien lielāku lomu uzņēmumu attīstībā un ietekmē lēmumus par investīcijām. Savukārt monetārā politika spēlē arvien mazāk lomu, jo cilvēki ir jau pieraduši pie augstajām procentu likmēm. Ekonomikas barometrs ļauj secināt, ka Latvijā ilgtermiņā nav politisku risinājumu jautājumiem, ko ekonomika pati atrisināt nevar, tāpēc produktivitāte turpina stagnēt. IKP prognoze šim gadam ir vien 1,5%, kas nozīmē, ka 2025. gadā fiskālā telpa būs negatīva un sašaurināsies,” uzsvēra LU rektors prof. Gundars Bērziņš.
Produktivitātes dinamika Latvijā ilgtermiņa skatījumā ir bijusi svārstīga, bet kopumā straujāka nekā vidēji ES, kas nodrošināja produktivitātes konverģenci tuvāk ES vidējam līmenim. Tomēr pēdējos divos gados produktivitātes dinamika atpaliek no ES vidējā rādītāja un produktivitātes plaisa joprojām saglabājās liela.
“Latvijas uzņēmumu modernizācija un produktivitātes celšana ir atslēgas elements Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijā, kas paredz laikā līdz 2035. gadam produktivitātes līmeni Latvijā paaugstināt no šī brīža 60% no ES vidējā līmeņa līdz ES vidējam līmenim. Taču tas nav iespējams bez finansējuma attiecīgām investīcijām. Tādēļ mēs strādājam divos virzienos – gan pārskatot valsts atbalsta programmu kritērijus un finansējuma apjomu tieši produktivitātes veicināšanai, gan runājot ar komercbankām par ievērojamu kreditēšanas apjoma palielināšanu, tostarp uzņēmējdarbības attīstībai,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Konkurētspējas mazināšanās riski joprojām ir ļoti augsti, jo pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā ir palielinājusies plaisa starp darbaspēka izmaksām un produktivitātes pieaugumu. Darbaspēka izmaksas būtiski pārsniedz pirmspandēmijas līmeni, kamēr produktivitātes kāpums šajā pašā laikā ir bijis mērenāks. Lai celtu konkurētspēju, līdztekus atbalsta pasākumiem uzņēmumiem pārorientācijai no Krievijas tirgiem uz citiem, kā arī birokrātijas, ēnu ekonomikas un korupcijas būtiskai samazināšanai, svarīgākais ir aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu.
“Latvijas lielākais izaicinājums ir inovācijas, kas prasa ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Investīcijas, inovācijas, kā arī izglītoti un motivēti cilvēki ir produktivitātes, izaugsmes un labklājības atslēga. Vienlaikus ir nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu un efektīvi ieguldīt ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai. Latvijas fiskālā pozīcija atrodas salīdzinoši labvēlīgā situācijā, jo valsts parāds ir salīdzinoši zems un valsts kredītreitings augsts. Valsts kase joprojām var refinansēt valsts parādu par samērīgām procentu likmēm,“ norāda “LU domnīca LV PEAK” direktore un LU BVEF prof. Inna Šteinbuka.
Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020. gada vidus. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022. gadā. Bezdarba līmenis ir lielāks gados jauniem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemu prasmju līmeni un tiem, kas dzīvo laukos. Prognoze rāda, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties arī 2024. gadā līdz 6,4%, un 2025. gadā tā līmenis varētu būt 6,2%. Redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, LV PEAK eksperti uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomām uz augošām nozarēm.
LV PEAK ekspertu prognoze rāda, ka, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, algas turpinās pieaugt: 2024. gadā – kopumā par 7,5%, bet 2025. gadā – par 6,9%.
