Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ietekmē atliktais valdības lēmums par obligātā dabaszinātņu eksāmena ieviešanu ir pretrunā ar solījumiem un plāniem par valsts reindustrializāciju, zinātņietilpīgo ražošanu un eksportu, un neveicina valsts labklājības pieaugumu, jo tikai ar ieguldījumiem izglītībā, zinātnē un cilvēkos var nopelnīt vairāk un pārstāt audzēt ārējos parādus.

Pēdējos 20 gadus uzņēmēji ir aicinājuši valdības uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Lai arī priekšvēlēšanu periodos valdības šos ierosinājumus ir atbalstījušas un iekļāvušas savās programmās, pēcvēlēšanu periodā šie jautājumi ir ignorēti vai tiem nav pievērsta nepieciešamā uzmanība. Ilglaicīgās vienaldzības rezultātā šobrīd vērojama katastrofāla situācija – Latvijā trūkst eksakto zinātņu pedagogu, vairāk kā puse šajā jomā strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kam jāaizpilda 3500 budžeta vietas. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā. Šāda situācija nav savienojama ar tautsaimniecības attīstību un kompetenta darbaspēka pieaugumu, kas Latvijai nepieciešams.

Augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus var radīt kompetenti, izglītoti un spriestpējīgi cilvēki. LIZDA iebildumi un tiem sekojošais valdības lēmums atlikt jautājuma par obligātu dabaszinātņu eksāmenu izskatīšanu ir pretrunā ar valdības pārstāvju solījumiem par Latvijas izaugsmi, eksporta kāpināšanu un iedzīvotāju labklājības vairošanu.

LTRK padomes loceklis Normunds Bergs komentē: “Notiekošais ir pretrunā ar klātienes sarunām par valsts viedo reindustrializāciju, zinātņietilpīgo ražošanu un eksportu. Pēdējos četrus gadus valdība visus jautājumus risināja, apberot tos ar naudu. Covid un ārstus, karu Ukrainā un aizsardzības vajadzības, pabalstus sabriedušajā enerģētikas krīzē un galu galā, arī tikko LIZDA izkarotās skolotāju algas. Ar aizņemtu naudu. Nenopelnītu. Tikai ar ieguldījumiem izglītībā, zinātnē un cilvēkos mēs varam nopelnīt vairāk. Lai var tērēt savu, nopelnīto. Jo aizņemtais beigsies ļoti ātri. Tāpēc dabaszinātņu eksāmens ir pirmais solis garā, sāpīgā, paaudzi prasošā procesā, lai atgūtu pazaudēto. Turklāt, nevar ierakstīt partijas īsajā programmā obligāto dabaszinātņu eksāmenu un tad norakt, premjeram to pamatojot, ka eksāmens būtu jāievieš tikai tad, kad skolas un skolēni tam būs gatavi. Tas “gatavi” nozīmē nekad. Jo 30 gadus nebija gatavi. Gaidīja, kamēr viss lēnām bruka kopā. Vēl var paspēt pieņemt pareizo lēmumu.”