Lai arī dzīvojamais fonds un laba infrastruktūra reģionos ir ļoti svarīga, ļoti būtiski ir attīstīt cilvēkkapitālu. Taču nākamos gados pamatā turpināsies Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas betonā nevis konkurētspējīga darbaspēka nodrošināšanā, kas ļautu Latvijas uzņēmējiem veiksmīgi konkurēt globālajā tirgū.
Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļas organizētajā biznesa dienā, kas bija veltīta uzņēmējdarbības izaugsmei un iespējām 2022. gadā, un notika Valmierā, informēja Domnīcas “Certus“ valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers. Viņš atzina, ka daudzviet Latvijas reģionos infrastruktūra ir lieliska, ieguldīts nozīmīgs finansējums publiskajā infrastruktūrā, piemēram, modernos sakaru tīklos, ir uzbūvētas koncertzāles un veloceliņi, taču netiek attīstītas iedzīvotāju digitālās prasmes, kas ļautu mūsdienīgo infrastruktūru pilnvērtīgi izmantot. Tieši digitālo prasmju ziņā Latvijas iedzīvotāji joprojām ievērojami atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem.
“Ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika nākamajos gados strauji attīstītos, un notiktu konverģence ar ES vidējiem rādītājiem, nepietiek vien ar investīcijām betonā, ar to, ka nepārtraukti kaut kas tiek būvēts. Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks kā vienu no novada attīstības instrumentiem min iedzīvotāju skaita palielināšanu vai ražošanas procesu modernizāciju un digitalizāciju, bet tai ir nepieciešamas īpašas prasmes un iemaņas,“ secināja D. Auers. Nacionālās industriālās politikas finansējums cilvēkkapitālam jaunajā plānošanas periodā ir 621 miljons eiro, kas ir 22% no kopējā ES kohēzijas fondu ieguldījuma, taču lielākā daļa līdzekļu – 406 miljoni eiro ir paredzēti mājokļu finansējumam nevis, piemēram, nozaru prasmju fondu attīstīšanai, augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un apmācībai.
“Kamēr mēs nebūsim guvuši sāta sajūtu no investīcijām infrastruktūrā, mēs neizbēgami domāsim par betonu un tikai tad par ieguldījumiem cilvēkresursos,“ atzina Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, norādot, ka uzņēmējus šobrīd visvairāk interesē tieši kvalificēta darbaspēka pieejamība.
“Veidojot industriālo politiku, mēs vadījāmies pēc loģikas, ka pēc plus vai mīnus desmit gadiem uzņēmējiem būs jāmaksā darbiniekiem divas reizes vairāk. Ja viņi to nedarīs, darbaspēks aizplūdīs no Latvijas. Lai ekonomika būtu efektīva, ir būtiski jāpalielina eksports. Plānots, ka 2023. gadā tā apjoms sasniegs 22 miljardus eiro, bet 2027. gadā – 27 miljardus eiro. Lai to varētu panākt, ir jāpārdod nevis divas reizes vairāk baļķu, bet gan tie jāspēj pārdot divas reizes dārgāk. Tāpēc ir nepieciešami atbalsta instrumenti smadzenēm un eksportspējai, proti, ne tikai palīdzēt saražot dārgākus baļķus, bet arī prast tos veiksmīgi pārdot,“ uzsvēra R. Aleksejenko. Viņš informēja, ka no ES Atveseļošanās fonda finansējuma, kas ir 657 miljoni eiro, 2021. – 2026. gadā digitālajai transformācijai ir piešķirti 139, 4 miljoni eiro.
LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka Latvijā kopš 90. gadiem ir ieveidojusies sistēma, ka viss iet betonā, jo tādējādi ir iespējams vislabāk nozagt. “Betonā var norakt jebko, tādējādi visas lietas sakārtot,“ secināja Ģ. Rungainis, atzīstot, ka valsts atbalsta programmas uzņēmējiem reti kad piedāvā īsti to, kas viņiem ir nepieciešams. Viņš uzteica finanšu institūcijas Altum atbalsta instrumentus un aicināja uzņēmējus meklēt idejas labiem projektiem un nebaidīties tās īstenot. “Galvenais, lai uzņēmējiem netrūktu ambīciju. Mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši ir daudz mērķtiecīgāki, kas atspoguļojas daudzās jomās, kurās viņi ir veiksmīgāki par mums,“ konstatēja Ģ. Rungainis.
LTRK Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs Juris Sleņģis atzina, ka šī bija vērtīga diskusija par bāzes jautājumiem vai tiem galvenajiem vektoriem, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un sekmētu tautsaimniecības izaugsmi. “Trīs prezentācijas un trīs redzējumi – pētnieka, uzņēmēja un valsts institūcijas pārstāvja, kuri apliecināja, ka izpratne ir, bet ir arī daudz darāmā. Politikas veidošana nav iedomājama bez uzņēmēju līdzdalības, kas ļautu paaugstināt pieņemto lēmumu kvalitāti un izvirzīto mērķu sasniegšanu,“ pēc pasākuma secināja J. Sleņģis. Pēc prezentācijām un diskusijām tika veikta dalībnieku aptauja, kas apstiprināja uzņēmēju interesi par procesiem un iespējām – dažādiem atbalsta instrumentiem, kas būs pieejami nākamajos gados.
