Samazinot pašvaldību ieņēmumus, mēs attālināmies no mērķa par pašpietiekamām pašvaldībām, šorīt “Rīta Panorāmā” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, norādot, ka joprojām cer uz Finanšu ministrijas un valdības izpratni iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales jautājumā.
Kā zināms, Finanšu ministrija jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021. gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.
“Es joprojām ceru uz Finanšu ministrijas un valdības kopējo izpratni, jo pašvaldības atrodas vistuvāk iedzīvotājiem un iedzīvotāji pirmie izjutīs šīs problēmas. Mēs dzirdējām, ka arī Rīgā pietrūkst naudas, jo Rīga ir lielākais INN saņēmējs, no 90 pāri miljoniem Rīgai ir 42%. Arī šeit tas samazinājums, un līdzekļi ir nepieciešami. Tā kā ir jāargumentē, kāpēc tas ir vajadzīgs, ka tas kavēs valsts attīstību. Mēs runājam par pašpietiekamām pašvaldībām. Samazinot pašvaldību ieņēmumus, mēs attālināmies no šī mērķa,” sacīja Kaminskis.
LPS uzver, ka ieņēmumi no IIN ir pamatienākumi, kas nonāk pašvaldību budžetā, līdz ar to valsts plāno atņemt naudu pašvaldību pamatfunkciju veikšanai, tai skaitā dažādiem pabalstiem, bērnudārzu pedagogu algām, skolēnu brīvpusdienu apmaksai, jaundzimušo un pensionāru atbalstam, medicīnas māsu skolās un aprūpes centros atalgojumam, atlaidēm dažādiem pakalpojumiem u.c. būtiskām iedzīvotāju vajadzībām.
Tāpēc tik liels samazinājums viena gada ietvaros attiecībā pret pašvaldībām un līdz ar to iedzīvotājiem ir nesamērīgs. Turklāt ņemot vērā jau līdz šim pieņemtos vai plānotos valdības lēmumus, 2021. gadā pašvaldībām savos budžetos papildus būs jārod aptuveni 50 miljoniem eiro, kas nepieciešami saistībā ar garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa un trūcīgas personas ienākuma līmeņa celšanu, minimālās mēneša darba algas palielināšanu līdz 500 eiro, pirmsskolas pedagogu algu celšanu, pasākumiem saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu saistību izpildi u.c. pasākumiem.
Šāds lēmums skar visas Latvijas pašvaldības, tostarp arī Rīgu, kas saņem vairāk nekā 40% no IIN kopsummas. Turklāt pašvaldību ieņēmumu samazinājumu nevarēs kompensēt ar īstermiņa finanšu instrumentiem, piemēram, ar Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, kas ieguldāms konkrētos projektos, bet ar šiem līdzekļiem nevarēs izmaksāt algas un pabalstus. Turklāt pašvaldībām būs nepieciešami līdzekļu ES fondu projektu līdzfinansēšanai, kas pēc plānotā ieņēmumu samazinājuma nebūs iespējams. Vienlaikus pašvaldības ir faktiski nostādītas nevienlīdzīgā situācijā, jo tās atšķirībā no valsts nedrīkst aizņemties līdzekļus izdevumu segšanai.
