Tādu jautājumu uzdodam mēs, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) , lasot asās diskusijas publiskajā telpā pēc tam, kad Latvijas sabiedrību sasniedza ziņas par veselības ministra Hosama Abu Meri izsludināto Zāļu cenu reformu.

Latvijas Pensionāru federācija apvieno vaiāk kā 150 dalīborganizācijas no visas Latvijas – Rīgas, Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales, pārstāvot vairāk kā 23 000 pensionāru viedokli. Esam lielākā pensionāru apvienība apvienība valstī kopš 1992. gada.

Kad pērnā gada rudenī veselības ministra Biroja pārstāvji piedalījās LPF Domes sēdē, tika prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu – Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim. Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām Veselības ministrijas aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai. Publicējām katru mazāko ministra aktivitāti šajā jautājumā savā laikrakstā Latvijas Pensionārs un cerējām uz labu rezultātu.

Tomēr ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē mūs pārsteidza tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību. Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju – apgādes uzņēmumu (lieltirgotāju) un aptieku (mazumtirgotāju) cenu politikas regulējuma rēķina.

Zinot, ka medikamentu cenu veido četri dalībnieki farmācijas tirgū – zāļu ražotājs, apgādes uzņēmums, aptiekas un valsts ar pievienotās vērtības nodokļa likmi (kas ir 12%) , rodas jautājums, kādēļ zāļu cenu samazināšanā netiek iesaistīts nedz ražotājs, nedz pārskatīta PVN likme medikamentiem? Esam izvērtējuši apgādes uzņēmumu un aptieku tīklu paustās bažas par to, ka šādas reformas rezultātā 1) kompensējamo medikamentu cenas plielināsies, 2) dārgie medikamenti var kļūt nepieejami un 3) ievērojami samazināsies aptieku skaits nevis pilsētās, bet tieši lauku rajonos, kur zāļu uzcenojuma ierobežojuma dēļ farmaceiti vairs nespēs nopelnīt sev atalgojumu.

Šīs bažas uzskatām par pilnīgi pamatotām un pievienojamies kopējam Latvijas farmācijas tirdzniecības uzņēmumu paustajam protestam par to, ka Veselības ministrijas izsludinātā reforma ir sasteigta, tā nav objektīvi izvērtēta un tās sasniedzamie rezultāti nav atbilstoši tam, ko sagaida Latvijas sabiedrība. Tam jābūt nepārprotamam – pircējam pieejamas visas nepieciešamās zāles un to cenas kļuvušas lētākas.

Latvijas Pensionāru federācija nekādā ziņā nevar atbalstīt un netabalsta nekādas valdības aktivitātes farmācijas nozares sakārtošanā, ja tās rezultāti draud samazināt aptieku skaitu laukos, piepilsētās un mazpilsētās, kur dzīvo liela daļa Latvijas pensionāru. Aptieku likvidēšana laikā, kad farmaceits pilda sociālo funkciju, aiztaupot vecam cilvēkam vizīti pie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista vieglos saslimšanas gadījumos, ir nopietns apdraudējums ne tikai pensionāriem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem kā laukos, tā pilsētās.

Latvijas Pensionāru federācija pieprasa apturēt Veselības ministrijas izsludināto Zāļu cenu reformu līdz tā nebūs pienācīgi izanalizēta, izdiskutēta kā ar reformā tieši iesaistītajiem farmācijas nozares dalībniekiem, tā zāļu lietotājiem un aptieku klientiem – Latvijas sabiedrību.

Aija Barča, Latvijas Pensionāru federācija