Grūtībās nonākušā «Liepājas metalurga» (LM) padomes locekļi Guntis Vilnītis un Andris Deniņš norādījuši, ka «pārsteigumi sākās jau pirms nedēļas».
Intervijā Latvijas Radio LM padomes locekļi, vaicāti, vai arī viņu kabinetos viesojās likumsargi, atbildējuši noraidoši, atzīstot, ka tas bijis pārsteigums, taču pārsteigumi sākušies pagājušajā nedēļā, kad piesaistītais konsultants «Prudentia» izstrādāja uzņēmuma glābšanas plānu.
Padomes locekļi norādījuši – sāk izskatīties, ka kādam ir kādas intereses.
Padomes locekļi ir pārliecināti, ka publiskie paziņojumi, kas nāca no «Prudentia» bija vērsti tikai uz to, lai uzņēmums zaudētu prestižu un potenciālos investorus.
Viņi kritizēja arī auditorfirmas «Ernst&Young» veikto auditu par astoņiem gadiem, paužot pārliecību, ka tik liela perioda auditu nevar veikt tik ātri un tam nepieciešami vairāki mēneši.
Padomes locekļi aicināja iesaistītās puses pārstāt nodarboties ar politiku un sākt nodarboties ar ekonomiku. Tāpat viņi uzskata, ka arī bankas varētu iesaistīties uzņēmuma sakārtošanā, nevis tikai gūt labumu.
Lūgti prognozēt, kas ar uzņēmumu būs pēc gada, padomes locekļi pauda, ka gadījumā, ja tiks veikta apdomāta darbība, nomainīti konsultanti un tiks rasta saskaņa starp investoriem, uzņēmums turpinās dzīvot un pastāvēt.
Jau ziņots, «Liepājas metalurgs» akcionārs Kirovs Lipmans aicina sasaukt metalurģijas uzņēmuma padomes ārkārtas sēdi, lai vienotos par darbībām uzņēmuma glābšanai, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja uzņēmējs.
Pirmdien, 13.maijā, notika «Liepājas metalurga» kārtējā padomes sēde, kurā bija jāizskata jautājumi par uzņēmuma gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, pašreizējo situāciju uzņēmumā un padomes locekļi bija jāiepazīstina ar starptautiskās auditorkompānijas «Ernst & Young Baltic» padziļinātās finanšu izpētes ziņojumu, informēja Lipmans.
«Ar nožēlu jāsaka, ka situācijā, kad padomei un akcionāriem būtu nesavtīgi jārīkojas, lai normalizētu pašlaik tik saspringto situāciju uzņēmumā, padomes sēde nebija pienācīgi sagatavota, turklāt netika izskatīts neviens stratēģisks jautājums, kas būtu svarīgs, lai glābtu uzņēmumu,» uzsvēra Lipmans.
Viņš piebilda, ka arī pēc šīs padomes sēdes neradās iespaids, ka padomes locekļi, tostarp akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, vēlētos glābt Latvijas lielāko metalurģijas uzņēmumu.
«Pēc visa šī pārliecinājos, ka vadība, kas ir novedusi «Liepājas metalurgu» līdz pašreizējam stāvoklim, noteikti ir jānomaina, savādāk uzņēmums var beigt pastāvēt un vairāki tūkstoši cilvēku zaudēs darbu, kas radīs sociālo krīzi Liepājas apkaimē,» atzina Lipmans, apliecinot, ka ir gatavs personīgi iesaistīties uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijā, tai skaitā piesaistot stratēģisko investoru.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka AS «Liepājas metalurgs» padome nolēmusi uzdot uzņēmuma vadībai izstrādāt biznesa plānu finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma izvešanai no krīzes, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Liepājas metalurga» padomes loceklis Guntis Vilnītis.
«Padomē tika nolemts, ka jāizstrādā biznesa plāns, izvērtējot esošos parādus kreditoriem, izvērtējot, kādas ir iespējas tos kapitalizēt, un tad būtu skaidrs, kādas summas ir nepieciešamas uzņēmuma darbības tālākai nodrošināšanai. Zinot šīs summas, jau varam risināt konkrētas sarunas ar potenciālajiem investoriem,» sacīja Vilnītis.
Viņš piebilda, ka pirms sarunām ar investoriem būtu būtiski arī zināt, kādu pretimnākšanu var izrādīt uzņēmuma kreditori, jo neviens investors neieguldīšot savu naudu, kura uzreiz būtu jāpārskaita kreditoriem.
Valsts policija (VP) veikusi kratīšanas uzņēmuma «Liepājas metalurgs» vadības dzīvesvietās un darba kabinetos.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka šorīt vairākās vietās Latvijā vienlaikus notiek kratīšanas saistībā ar «Liepājas metalurga» krimināllietas izmeklēšanu. Šobrīd izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiek sniegta.
«Liepājas metalurga» kreditori piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem – Zaharjinam, Segalam un Lipmanam – pārdot sev piederošās akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem.
Kreditoru piedāvājums paredz, ka Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā «Liepājas metalurga» pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka «Liepājas metalurga» padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas. Izpildot vēstulē akcionāriem minētos nosacījumus, kreditori apņemtos nodrošināt uzņēmuma darbības atsākšanu, kā arī, lai nodrošinātos pret maksātnespējas situācijas iestāšanos, ierosinātu uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu.
Saskaņā ar kreditoru kluba piesaistītā konsultanta «Prudentia» pārstāvja Kārļa Krastiņa teikto, «Liepājas metalurga» lielākie akcionāri Zaharjins un Segals esot konceptuāli piekrituši kreditoru kluba piedāvājumam pārdot akcijas. Turpmāk notiks sarunas par iespējamo akciju pārdošanu, kā arī notiks diskusijas ar trešo akcionāru Lipmanu, kurš šo kreditoru piedāvājumu noraidījis.
«Liepājas metalurga» lielākie kreditori ir AS «Latvenergo», AS «Citadele banka», AS «SEB banka», tērauda tirgotājs «Stemcor» un Valsts kase.
Patlaban elektrības piegāde uzņēmumam «Liepājas metalurgs» ierobežota līdz brīdim, kad tas būs gatavs atsākt ražošanu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja AS «Latvenergo» pārstāve Ivita Bidere.
Kā skaidroja Bidere, ņemot vērā, ka izejvielu trūkuma dēļ AS «Liepājas metalurgs» ir apturējusi tērauda kausēšanu, «Latvenergo» pārvades sistēmas operatoram AS «Augstsprieguma tīkls» lūgusi ierobežot elektroenerģijas piegādi.
Elektroenerģijas piegāde uzņēmumam tiks ierobežota, nodrošinot spriegumu metalurģijas uzņēmuma drošības, administrācijas un ar ražošanu nesaistītu iekārtu funkcionēšanai.
Andris Deniņšfinansesfinanšu grūtībasGuntis VilnītisinvestoriLiepājas metalurgsPrudentia