Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē ap Jēkabpili, nenovāktas ir vairāk nekā 100 tūkstošu hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Zemkopības ministrijas uzdevumā veiktie teritoriju apsekojumi. No tiem apdrošināti ir mazāk par 5% sējumu platību.

Vislielākā nenovākto graudaugu (ziemāji+vasarāji) platība pašlaik ir Daugavpils pusē – 14 730 tūkst./ha, Krāslavas novadā – 13 120 tūkst./ha, Balvu novadā – 12 040 tūkst./ha, Rēzeknes novadā – 11 819 tūkst./ha, Preiļu novadā – 11 532 tūkst/.ha, Madonas novadā – 10 562 tūkst./ha.

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante norāda, ka novākts ir ziemas rapsis, daļēji ziemas kvieši un rudzi. Vasarājos vēl nav sākusies kulšana: “Pēc lietiem un vējiem ļoti saveldrējušies vasaras rapši, zirņi. Ziemas kviešiem pārtikai bija problēmas ar tilpummmasu, turpmāk, kad varēs uzbraukt uz lauka, ziemājiem sāksies dīgšanas procesi (zems krišanas skaitlis). Arī lopkopji nav vēl savākuši siena ruļļus no laukiem, jo gaidīja sausāku laiku, lai nebūtu jāizbraukā tīrumi. Tagad zemākajās lauku vietās siena ruļļi ir ūdenī, barība – zudusi.”

“Līdz lielajām lietavām paguva novākt agrīnākās ziemas kviešu šķirnes – ‘Fredis’, ‘Edvīns’, ‘Ramiro’, ‘Balitus’ u. c. Ražas labas. Mitrums gan turējās virs 15% un vairāk. Likteņa ironija – tiem, kas nelietoja fungicīdus vai bija viens miglojums, labība nogatavojās ātrāk, un ir vairāk nokults. Lielai daļai saimniecību vēl visi ziemas kvieši nav nokulti. Vasarāji vispār nav sākti,” norāda LLKC Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova.

Jau vasarā, veicot ražas prognozēšanu, LLKC augkopības konsultanti brīdināja, ka Latgalē un Vidzemē augu veģetācija kavējas par 10 dienām. Šī iemesla dēļ aizkavējās arī ražas novākšana, un gatavību sējumi sasniedza tieši pirms lielajām lietavām.

Plūdu skartajās teritorijās saimnieki šobrīd gaida ūdens atkāpšanos, lai censtos novākt visu, kas vēl būs iespējams.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis atzīst, – situācija ir sarežģīta visu nozaru saimniecībās šajos reģionos, tādēļ lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir pareizs: “Tas zemniekam atvieglos saistību kārtošanu ar LAD un dažādiem finansētājiem. Zaudējumu summas mērāmas vairākos miljonos eiro. Valdība pašlaik lemj, kā kompensēt ieguldījumus laukaugos un kādi būs kompensāciju apjomi. Domāju, katru situāciju analizēs individuāli. Jādomā par riska fondu iedzīvināšanu, kas ļautu apdrošināt arī dārzeņu platības. Šobrīd šādas iespējas nav, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura šādu risinājumu nepiedāvā.”

Kopējās nenovākto dārzeņu platības plūdu skartajā teritorijās ir 62 hektāri, kartupeļi – 301 ha, griķi, zirņi, pupas, kukurūza – 8492 ha.

Tikmēr Zemgalē un Kurzemē augustā veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina, ka siltais augusta sākums ļāvis ziemājus novākt bez īpašas aizķeršanās, ko nav ietekmējusi arī par 5–7 dienām vēlāk sākusies augu veģetācija.

Vidējās ziemas rapša ražas šajos reģionos bija robežās no 2,8 – Kurzemē līdz 3,2 t/ha Zemgalē. Graudaugiem ražas prognozes vasarā izrādījās pieticīgākas, nekā saimnieki patiesībā nokūla. Lielākus apjomus nodrošināja ievērojamais graudu rupjums, kas bija krietni vien lielāks nekā iepriekšējos gados.

Vasaras miežu kulšana Kurzemē un Zemgalē jau sākusies, savukārt vasaras kviešiem pašlaik gatavas tikai agrākās šķirnes. Vasaras rapsis kuļams būs tikai septembra sākumā. Kurzemē un Zemgalē ziemas rapsis apsēts plānotā apjomā. Daži lauki gaida nokrišņus, lai sadīgtu.

Informācija par ražas apjomiem Latgalē, Vidzemē un Pierīgas reģionā būs pieejama pēc septembrī veiktajiem lauku apsekojumiem.

Foto:Free-Photos/https://pixabay.com/en/users/Free-Photos-242387/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/