Neraugoties uz pedagogu lūgumiem nenokaitēt situāciju līdz streikam un rast nozarei būtiskus kompromisus par atalgojuma paaugstināšanas grafiku un savlaicīgu darba slodzes sabalansēšanu, izlīgšanas komisijai pēdējā sēdē šādus kopsaucējus tomēr nav izdevies rast. Kā šorīt intervijā LTV norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, tikai valdības rokās ir streiku izbeigt.
“Viss pašlaik ir atkarīgs no valdības lēmuma un viņu mājasdarba izpildes. Tas ir valdības pienākums, izstrādājot valsts budžetu, paredzēt arī algu pieaugumu pedagogiem. Viņu rokās ir streiku izbeigt,” uzsvēra Vanaga.
Viņa apliecināja, ka Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība joprojām ir apņēmības pilna sākot ar 19. septembri rīkot pedagogu beztermiņa streiku.
Tāpat, vairākkārt saskaroties ar nozares ministres norādēm par nespēju no savas puses pieņemt lēmumus, kas atstās fiskālu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu, LIZDA pieprasa, lai turpmākās sarunas ar pedagogiem vestu tās valsts amatpersonas, kuram šāds mandāts ir, proti, Latvijas Republikas ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs, izglītības ministrei atstājot tikai konsultatīvu raksturu.
Patreiz tiek plānots, ka līdz 12. septembrim LIZDA iesniegs visus nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai, tomēr arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atgādina, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku, ja valdībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi atbalstīt LIZDA izteiktās prasības. Tāpat LIZDA gaida rakstiski sagatavotu ministru kabineta lēmuma projektu no izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces, jo izlīgšanas komisijā ministre informēja, ka valdība tomēr varētu lemt, lai nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts finansējums arodbiedrības prasību izpildei.
LIZDA atgādina, ka sterika pamatprasības skar divus galvenos jautājumus – atalgojumu un darba slodzes sabalansēšanu, taču nozarē valdošo problēmu kopums ir daudz plašāks, bet gadiem nerisināto jautājumu sekas – daudz dziļākas. Vanaga: “Kāpēc mēs plānojam streikot? Streika dziļākie iemesli ir pedagogu vēlmē pēc taisnīguma, tiesiskuma un cieņpilnas attieksmes. Lai valstī kopumā paaugstinātos izglītības kvalitāte un pieejamība. Nozares pārstāvji vēlas saņemt cienīgu algu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasa pārtraukt gadiem ilgstošo pārslodzi. Streiks ir arī par mūsu nākotni, lai visiem skolēniem un studentiem būtu pedagogi visos priekšmetos un lai notiktu visas nodarbības, lai būtu laiks individuālai pieejai, katra izaugsmei. Streiks ir par valsts iekšējo drošību un attīstību ilgtermiņā!”
Foto: Saeimas kanceleja
