Nevienam pedagogam negribas protesta akcijas 40 eiro dēļ, bet, ja tās būs, tad ne 40 eiro dēļ, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Runājot par pedagogu trūkumu, viņa atzina, ka Latvijā tās pamatā ir izglītības politikas sekas. “Bet ne tikai darba samaksa pedagogam ir svarīga. Pērn veiktajā pētījumā par pedagogu profesionālo atbalstu atklājās, ka pedagogiem vienlīdz svarīgas četras komponentes: sabiedrības attieksme, tostarp pedagoga un bērnu tiesību sabalansētība, publiskā retorika; profesionālais atbalsts; metodiskais atbalsts un darba samaksa. Mēs, arodbiedrība, esam par reformām, bet tās dzirksteles rodas tāpēc, ka neredzam savlaicīgu un pietiekamu profesionālo atbalstu, lai pedagogam, īstenojot reformas, nav jādomā, vai pietiks laika, mācību līdzekļu, vai būs atbilstoša infrastruktūra,” norādīja Vanaga.
Runājot par minitres Ilgas Šuplinskas ierosinājumu pirmsskolās nodalīt pieskatīšanu no audzināšanas funkcijām, Vanaga norādīja, ka cer, ka šī Šuplinskas retorika tiks pārtraukta, jo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadlīnijas nosaka, ka audzināšanas process un rotaļnodarbības ir integrētas visas dienas garumā, un pieskatīšanas dalīšana no izglītošanas ir klajā pretrunā ar sen gaidītajām pirmsskolas vadlīnijām un arī jauno kompetenču saturu. “Pēc tā jāvadās būs arī profesionālās izglītības iestādēs, kur arī ir vispārizglītojošo priekšmetu sadaļa, bet te vispār pilotskolas nebija un te vēl tikai gatavos jauno izglītības standartu, lai gan 10. klasē tas jāsāk realizēt jau no nākamā gada septembra. Kur ir viņu profesionālā pilnveide, mācību līdzekļi? Pedagogi ir atvērti pārmaiņām, bet gaida lielākus atbalsta mehānismus,” atzina LIZDA vadītāja.
“Attiecībā uz pirmsskolas pedagogiem vajadzētu nevis nodalīt izglītošanu no pieskatīšanas un salīdzināt ar augstskolām, bet domāt, kā pārskatīt slodzes, kādus atbalsta mehānismus nodrošināt, jo pirmsskolas pedagogi ir pirmie, kuri uzsāk kompetencēs balstītu saturu. Šos ministres izteikumus esam lūguši vērtēt Saeimas Pieprasījumu komisijā,” norādīja Vanaga.
“Ar iepriekšējo valdību bija runa, ka valsts vismaz pakāpeniski uzņemsies pirmsskolas pedagogu algu izmaksu, nākamgad tam būtu vajadzīgi 4,2 miljoni, aiznākamajā jau vairs tikai 2,1 miljons, tam naudas nav, bet partijām pieci miljoni atrodas uzreiz! Neprasām visu uzreiz, bet pat tam nav gatavi! Jo vairāk – juridiski sadalīja 1.-4. klašu skolēnu pusdienu apmaksu solidāri starp valsti un pašvaldībām, bet pašvaldībām noņēma daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tādējādi valsts tāpat paņēma visu,” komentēja arodbiedrības vadītāja.
Runājot par to, vai pedagogi joprojām plāno protestus, Vanaga atzina, ka “nevienam negribas tās protesta akcijas 40 eiro dēļ, bet, ja tās būs, tad ne 40 eiro dēļ.” “Prasām pildīt spēkā esošus normatīvos aktus – Izglītības likumu un Ministru kabineta noteikumus par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. 2020. gada budžetā ir paredzēti 23 miljoni eiro algas paaugstinājumam līdz 750 eiro, bet nav paredzēta nauda nākamajam solim – tās paaugstināšanai līdz 790 eiro no 1. septembra, kam nepieciešami 9,2 miljoni eiro. Nav arī finansējuma – 8,5 miljonu – augstskolu mācībspēkiem jau no janvāra. Izstrādājot budžetu, vispirms nauda būtu jānovirza spēkā esošu normatīvo aktu izpildei, un tikai tad korekti nākt ar jaunām iniciatīvām. Jā, mēs nosodām to, ka ir atrasts finansējums jaunam partiju finansēšanas modelim, pieci miljoni eiro, situācijā, kad valdība vēl gadu nav amatā, kad vēl nav padarīto darbu, nav izpildīti pieņemti normatīvie akti. Turklāt laikā, kad esam piekrituši ap 20 reformām! Protestus uzskatām par iestāšanos par tiesiskumu – spēkā esošu normatīvo aktu pildīšanu un attieksmi – 40 eiro, pēc nodokļiem, ap 23 eiro, kas pat nekompensē esošo cenu kāpumu,” norādīja Vanaga.
Savukārt runājot par izglītības un zinātnes ministrei pieprasīto demisiju, LIZDA vadītāja norādīja, viņai pašlaik nav mandāta runāt par ministres demisijas pieprasīšanu, bet noteikti ir mandāts runāt par nepieciešamību ministrei mainīt retoriku, kura ir pedagogu profesijas prestižu graujoša, agresīva, mazāk – uz sadarbību un situācijas uzlabošanu vērsta.
“Noteiktāka pozīcija varētu būt pēc LIZDA padomes sēdes 9. oktobrī, kurā daudz ko izšķirs ministres atbildes gan par budžeta kompromisiem, gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem. Neapmierinātība ir pamatā attieksmes, retorikas, metožu dēļ. Esam publiski aicinājuši Šuplinskas kundzi kļūt arī par pedagogu ministri, esam gatavi viņai palīdzēt, skaidrot arī citu nozaru ministriem, kāpēc būtu jābūt, piemērām, zinātnei lielākam atbalstam, kas skar arī citu nozaru ministrijas,” norādīja Vanaga.
Foto: Saeimas kanceleja
