Daudzmiljonu projektu, kas ar jaunu gāzes cauruļvadu savieno Baltiju un pārējo Eiropu, aptumšo nelāgas aizdomas. Daļa cauruļvadu savienojumu, iespējams, ražota Krievijā, bet Eiropā pārdota ar viltotiem sertifikātiem. Tas noticis ar Latvijas uzņēmuma starpniecību, un to izmeklē Lietuvas prokuratūra.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, pagājušā gada maijā Lietuvas, Polijas un Latvijas prezidenti atklāja GIPL cauruļvadu. Tas savieno Poliju un Lietuvu, tagad Baltijas gāzes apgādes sistēma vairs nav izolēta no pārējās Eiropas. Cauruļvads Lietuvā stiepjas 165, bet Polijā – 343 kilometru garumā.

Pusmiljardu eiro vērtajam projektam 60% finansējuma nāca no Eiropas Komisijas. Pārējo ieguldīja iesaistītie gāzes pārvades operatori. Lietuvā tas ir “Amber Grid”, Latvijā “Conexus Baltic Grid”.

“Šis projekts ir nozīmīgs, tādā ziņā, ka tas ir izveidojis vēl vienu savienojumu ar citu gāzes piegādes avotu. Protams, mēs redzējām, ka pagājušajā gadā savienojums vairāk tika izmantots, lai gāzi virzītu uz Polijas pusi, bet tirdzniecībā jau visu nosaka cena,” pauž AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Enerģētikas eksperts Gatis Ābele norāda: “Šodien, iespējams, mēs gribētu, lai tā jauda būtu lielāka, bet tajā laikā risks, ka Krievija kļūs par agresīvu, militāri uzbrūkošu veidojumu, tas vēl bija ļoti tāls. Līdz ar to no šodienas skatu punkta nedaudz par mazu, bet ārkārtīgi svarīgs savienojums.”

“Ir bijis vēsturisks Eiropas regulatoru asociācijas lēmums, ka mums ir daļēji jālīdzfinansē Polijas daļa. Ne Lietuvas, Polijas daļa, tāpēc ka Polija projektā iegulda vislielāko apjomu. No Polijas uzņēmuma mums nav vēl gala ziņojuma ar auditora slēdzienu, bet mēs to gaidām tuvākajā laikā. Tās izmaksas – vismaz plānotas – bija 14,7 miljoni tieši “Conexus” līdzfinansējums,” sacīja Bariss.

Cauruļvada Lietuvas daļas būvniecība izmaksāja 116 miljonus eiro. 2019. gada nogalē par projekta galveno būvnieku izvēlējās vietējo uzņēmumu “Alvora”. Tas izraisīja skandālu, jo iepriekš šī kompānija Krievijā bija būvējusi objektus Putina līdzgaitnieku uzdevumā. Līgumu noslēdza, un 2020. gada vasarā Lietuvas sabiedriskais medijs LRT ziņoja, ka būvnieks gāzes cauruļvada savienojumus pasūtījis no Čeļabinskas rūpnīcas, kas apgādā arī Krievijas militāro industriju.

“Amber Grid” nācās reaģēt. Tas uzdeva projektā izmanot tikai Eiropas Savienībā ražotas detaļas. No Krievijas plānoto savienojumu vietā pasūtīja poļu uzņēmuma “Tasta” un rumāņu “Sara” ražojumus.

Pirms gada LRT ziņoja par aizdomām, ka Čeļabinskā ražotās detaļas tomēr izmantotas, bet to sertifikāti viltoti, lai Krievijas ražojumu uzdotu par poļu un rumāņu. “Amber Grid” paziņoja par iekšējas izmeklēšanas sākšanu.

Tagad Lietuvas laikraksta “15min” izmeklēšana ar “Nekā personīga” dalību atklāj, ka aizdomīgās detaļas piegādātas ar Latvijas uzņēmuma starpniecību. Tas ir SIA “Conti Chemical Company”: “Tas bija ļoti dīvaini, jo daļu materiālu “Tasta Armatura” pārdeva pa taisno Lietuvas uzņēmumam “Alvora”, bet daļu viņi pārdeva caur “Conti Chemical”.”

Detaļas pavadošajos sertifikātos ir vairākas dīvainības. Pirmkārt, norādītais izejmateriāls netiek izmantots poļu fabrikā, kas it kā ir ražotājs. Otrkārt, norādīts mazāk informācijas nekā vajadzētu. Treškārt, savienojums dokumentos vizuāli atšķiras no tā, kas piegādāts realitātē.

Aizdomīgās detaļas ir 158 gāzes cauruļvadu savienojumi. Gandrīz visi ir ierakti zemē. Lai aizdomas kliedētu, Lietuvas gāzes infrastruktūras operators “Amber Grid” kopā ar būvniekiem devās uz vienu no nedaudzajām vietām, kur gāzes cauruļvads iziet virszemē.

Tieši tajā vietā gāzes cauruļvada savienojumus bija piegādājis Latvijas uzņēmums “Conti Chemical Company”.

“15min.lt” pētnieciskā žurnāliste Gabriele Navickaite norāda: “Eksperts skatījās uz dokumentiem un lasīja, ka šī daļa nav izgatavota ar metināšanas tehniku. Bet pat es, un es neesmu speciālists, es redzu divas šuves uz cauruļvada līkuma. Tas nav tas pats līkums, kas minēts dokumentos. Mēs tur bijām kādi 15 vai 10 cilvēki, kas skatījās uz dokumentiem un [redzējām], ka tas nav tas pats, dokumenti rāda citu informāciju.”

Tieši metināšanas pēdas ir viskliedzošākā zīme. Poļu rūpnīca “Tasta Armatura”, kuras vārds ir uz sertifikāta, šādus veidgabalus neražo. Saskaņā ar GIPL projekta prasībām, uz savienojuma ārējās sienas jābūt norādītiem ražotāja datiem. Inspektori noberza krāsu, bet nekādas atzīmes tā arī neatrada.

Apskatot fotogrāfijas, dokumentus un citas liecības, Polijas kvalitātes standartu uzraugošā iestāde anulējusi “Tasta” konkrētā produkta kvalitātes sertifikātu.

Latvijas ģenerālprokuratūra un policija nevarēja sniegt informāciju vai “Conti Chemical Company” amatpersonas pratinātas pēc Lietuvas lūguma vai saskaņā ar Latvijā ierosinātu pārbaudi. Valsts drošības dienests informēja, ka kriminālprocesu nav ierosinājis, bet situācijai pievērsis uzmanību pēc mediju publikācijām.

Rīgā reģistrētā “Conti Chemical Company” pieder trīs personām: Samuilam Antokolam (55%), Arkādijam Koganam (30%) un Viktoram Brodam (15%). Firma dibināta 1994. gadā kā Šveices uzņēmuma “ABC Conti” meita. Šveices firmas vadībā bija tolaik skandalozais Grigorijs Lučanskis.

Informācija par aizdomīgajām detaļām kļuva zināma no galvenā būvnieka “Alvora” un tā apakšuzņēmēja ŠDS strīda. Abas firmas tiesā mēģina viena no otras piedzīt naudu. Iespējams, tādēļ sākotnēji Lietuvas gāzes pārvades operators apvainojumiem par viltotajām detaļām neticēja. Uzskatīja, ka nomelnošana ir daļa no cīņas taktikas. ŠDS vadītājs Leons Čepuļs kopš 2021. gada oktobra iestādēm raksta oficiālas vēstules par iespējamo dokumentu viltošanu, jo uzskata, ka nevar garantēt uzbūvētā kvalitāti.

“Šialiu Dujotiekio Statyba” vadītājs Leons Čepuļs norādīja: “Šis objekts mūsu kompānijai bija pats lielākais. Tur bija ļoti stingras prasības, visi mani aktīvi ir ieķīlāti hipotēkā, lai uz trim gadiem varētu nodrošināt garantiju. Es negribu dot garantiju materiāliem, kuri nenāk no norādītā ražotāja. Es nekādi nevaru panākt, lai “Conti” mums iedotu patiesos dokumentus. Es esmu pārliecināts, ka viņiem tādi ir, jo šie savienojumi bez dokumentiem netiek pārvietoti.”

Saskaņā ar Eiropas standartiem metinātām detaļām, kas tiek izmantotas augsta spiediena apstākļos, kā tas ir gāzes cauruļvadā, jāatbilst striktiem tehnoloģiskiem standartiem. Bez atbilstošiem sertifikātiem, neviens par to atbilstību, izcelsmi vai kvalitāti galvot nevar.

Saskaņā ar Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja datiem “Conti Chemical Company” piegādājis produktus un pakalpojumus “Latvijas Gāzei” un “Conexus Baltic Grid”.

Bariss sacīja: “(NP: Kādus pakalpojumus vai produktus viņi parasti piegādā?) Standartā viņi ir specializējušies kā reiz uz cauruļvadu piegādi. (NP: NP: Un tie parasti ir kādas valsts izstrādājumi?) Agrāk tas bija, kā jau minēju, Krievijas, jo kopumā tirgū dominēja Krievijas piegādes, bet pēdējais iepirkums, kas mums ir bijis, tā ir Rumānijas rūpnīcas piegāde.”

Latvijas firmas “Conti Chemical Company” piegādātos cauruļvadus pēc Lietuvas skandāla izgaismošanās “Conexus” esot pastiprināti pārbaudījis. Nekādas nesakrītības nav atklātas.

Ko skandāls nozīmē visam reģionam nozīmīgajam GIPL projektam, ko finansējusi Eiropas Komisija, neviens nevar pateikt. “Amber Grid” “Nekā personīga” atteica interviju. Pagājušajā nedēļā, saņemot mūsu Lietuvas kolēģu jautājumus, uzņēmums izplatīja paziņojumu, ka par aizdomīgajām detaļām vērsies policijā.

Enerģētikas eksperts Gatis Ābele pauda: “Sistēmas operatora pusē arī nebija pietiekama kontrole. Tā ir ierasta prakse – savas piegāžu ķēdes tev ir jākontrolē, tev ir jābūt vai nu jābūt 10 gadu laikā izveidojusies kolosāla uzticība ar pirmo piegādātāju, kas savukārt kontrolē savus piegādātājus. Bet, ja tas ir kā mums, konkursā zemākā cena, šie piegādātāji var uzrasties dažnedažādi starpnieki. Un tie riski ir kolosāli. (NP: Vai šajā projektā, kas bija jāakceptē visās valstīs, vairākos līmeņos, jūs esat redzējis mēģinājumus to procesu sabotēt no Krievijas puses?) Visi tam jau bija gatavi. Mediju telpā mums visu laiku, pastāvīgi gāja informācija no Savicka kunga, no Dāvja kunga, ka nekas labāks un drošāks par Krievijas gāzi nav, pie tam cenas ziņā neviens nekad nevarēs konkurēt ar šāda vieda piegādēm.”

Ar viltotiem dokumentiem, iespējams, GIPL projektā izmantotās detaļas nāk no Čeļabinskas fabriku grupas “ChelPipe”. Tās pieder uzņēmumam TMK, kura īpašnieks līdz pagājušā gada pavasarim bija Dmitrijs Pumpjanskis. Viņš bija pirmajā – Putinam vistuvāko oligarhu – grupā, kam uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piemēroja Eiropas Savienības sankcijas. Čeļabinskas fabrikām nomainīja īpašniekus, bet tās tāpat turpina būt sankcionētas sektorālu ierobežojumu dēļ.

Bariss pauda: “Nav jau nekāds noslēpums ka pirms kara Ukrainā, ko Krievija uzsāka, arī Latvijas sistēmā piegādāja no Krievijas cauruļvadus, droši vien no tās pašas Čeļabinskas rūpnīcas. Arī citās valstīs ir piegādes bijušas, jo tajā laikā viņi bija gan atbilstoši Eiropas prasībām sertificēti, gan parasti tas cenas piedāvājums bija konkurētspējīgs.”

“Amber Grid” atklājis arī dīvainības ar projektā izmantotiem cauruļvadu atlokiem. Saskaņā ar dokumentiem tie it kā nāca no vienas Čehijas firmas, bet dabā uz tiem atklāta cita ražotāja logo. Arī tas atrodas Čehijā, bet pieder jau minētajai Čeļabinskas fabrikai.