Tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgu uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs, kura pamatnodarbošanās pēdējā laikā bija tiesāšanās ar jau sen kā maksātnespējīgo uzņēmumu Liepājas metalurgs par to, kurš zemes pleķis, ēkas stūris vai sliežu ceļa gabals bijušā Liepājas metalurga teritorijā tagad pieder vienam vai otram uzņēmumam, raksta NRA.lv.
Liepājas tiesa pagājušajā piektdienā pasludināja pašsaprotamu spriedumu par KVV Liepājas metalurga maksātnespēju. Spriedums pamatots ar divu uzņēmumu iesniegumiem, ar kuriem KVV Liepājas metalurgs nav norēķinājies par precēm un pakalpojumiem, bet šie parādi ir nieks pret KVV Liepājas metalurga parādu kopsummu. KVV Liepājas metalurga lielie kreditori ar Latvijas valsti priekšgalā izvēlējušies palikt ēnā, cik vien tas iespējams. Šāda rīcība ir saprotama, jo KVV Liepājas metalurga maksātnespējas procesā nāksies norakstīt nākamos simts miljonus eiro – apmēram tikpat, cik jānoraksta nekādi nepabeidzamajā Liepājas metalurga maksātnespējas procesā.
Līdz ar Liepājas tiesas spriedumu līdzās Liepājas metalurga maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram nostādīts KVV Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Guntars Koris. Tiesa šajā gadījumā ierakstījusi savā spriedumā pirmo uzvārdu no Maksātnespējas administrācijas datorā dota saraksta, kurā uz maksātnespējas administrēšanu pieteikušos administratoru rinda tiek virzīta bez kādiem politiskiem vai personiskiem apsvērumiem. Ticami, ka neko tādu datorprogrammā nemaz nevar iedabūt. Rezultātā Liepājas uzņēmuma administrēšana nonākusi pie Gulbenē praktizējoša administratora. Viņš pats to piektdien uzzinājis no internetā uzturētas administratoru apziņošanas sistēmas, bijis ļoti pārsteigts un apsvēris iespēju no šīs lietas atteikties vispirms jau starp Liepāju un Gulbeni esošo 406 km dēļ, bet tomēr apņēmies pie šīs lietas ķerties.
Pirmo reizi aģentūras LETA arhīvā G. Koris minēts 1998. gada decembrī kā viens no juristiem, kas uzvarējuši tiesā ar SIA Latelektro Gulbene prasību pret valsts a/s Latvenergo. Tajā laikā Latvijā sāka veidoties mākslīgi sadārdzinātās elektrības ražošanas sistēma ar pienākumu Latvenergo šo ekonomiski absurdo produktu kaut kā uzspiest patērētājiem. Valsts uzņēmums no šā Saeimā un valdībā uzliktā pienākuma mēģināja atkratīties, cik vien iespējams, bet iespējams tas nebija. Tā radās viens no iemesliem, kāpēc elektrība Latvijā ja ne katru dienu, tad regulāri ir reizes trīs dārgāka nekā Zviedrijā un likumsakarīga ir gan Liepājas metalurga, gan KVV Liepājas metalurga izputēšana.
Ar publicitāti pēc tiesāšanās ar Latvenergo G. Koris nav lutināts. LETA viņu minējusi vēl tikai vienu reizi kā administratoru Gulbenes zvērsaimniecības maksātnespējas procesā, kaut, pēc viņa paša teiktā, viņš administrējis jau apmēram 50 juridisko un pārdesmit fizisko personu maksātnespēju. Uzskatīsim to par labu rādītāju administratoram, ka šie procesi ritējuši bez skandāliem, kuros kāda no aizskartajām pusēm dodas žēloties žurnālistiem.
Vismaz teorētiski G. Koris tagad var kļūt par miljonāru, ja pamanīsies vēlreiz pārdot par 100 miljoniem eiro to pašu mantu, ko H. Velmeram par tādu naudu jau ir izdevies pārdot. Uzreiz gan jāatzīst, ka par šo mantu nolīgtā summa līdz Liepājas metalurga kreditoriem nav nonākusi un nenonāks. Iedvesmojošs Latvijas piemērs par vienas mantas pārdošanu vairākiem pircējiem pēc kārtas varētu būt Ķemeru sanatorija.
Nav lielas pārliecības, ka Liepājas metalurga administrēšana padarīja par miljonāru H. Velmeru, kurš skaitās saņēmis 1,03 miljonus eiro par 2014. gadā notikušo uzņēmuma mantas pārdošanu Ukrainas KVV Group. 2016. gadā viņš tērēja savu laiku un naudu, mēģinot piedzīt no ukraiņu ieceltās KVV Liepājas metalurga administrācijas kompensāciju par elektrību, ko viņš savā labticībā ļāvis šai administrācijai tērēt uz sava rēķina pret solījumu atdot naudu tad, kad uzņēmums sāks strādāt un pelnīt. Reāli uzņēmums sāka strādāt, zaudēt un krāt parādus, ar kuru kopējā apjoma saskaitīšanu G. Korim jāsāk sava darbošanās Liepājā.
Arnis Kluinis
Foto: Valsts kanceleja
