87 no viņiem strādā uzņēmuma poliklīnikā un par savu nākotni var neraizēties – slimnieku pietiks visiem mediķiem. Savukārt pārējie vēl neatlaistie darbinieki nodrošina rūpnīcas spējas atgriezties pie dzīvības, ja tai atradīsies pircējs.

Maksātnespējas administrators Haralds Velmers NRA.lv apstiprina, ka pagaidām nopietnāko interesi izrādījuši divi investori – Krievijas uzņēmums Afina Pallada un Spānijas uzņēmums Celsa. Tās gan vēl neesot pārdošanas sarunas, jo Liepājas metalurga pārdošanas plāns vēl tiek izstrādāts, un svarīgākais teikums šajā plānā pateiks pārdošanas cenu. Uzņēmuma vērtētāji savu darbu solījušies pabeigt līdz gada beigām, tad arī noslēgsies mantas inventarizācija. Tātad drīz uzzināsim, cik patiesībā ir vērts paralizētais rūpniecības milzis, kurā valsts ieguldījusi desmitiem miljonu. Citastarp intervijā Rietumu radio administrators izteicies, ka līdz šim nav gūts apstiprinājums akcionāra Kirova Lipmana bažām par it kā notikušo uzņēmuma izlaupīšanu. Manta esot pārņemta bez īpašām problēmām, tajā skaitā arī mirdzošais mersedess, ko iepriekš lietoja akcionārs Sergejs Zaharjins.

Izņemot metāllūžņu uzpircēju LM Resurss, atlikušie Liepājas metalurga meitasuzņēmumi turpina darbu. (Sātiņi Energo LM vairs nav to skaitā, jo septembrī par 350 000 latu tika pārdoti.) Sarežģītajos apstākļos, kuros nonākusi māteskompānija, arī meitām strādāt nav viegli. LM osta pārkrāvusi teju uz pusi mazāk kravu. Betona izstrādājumu ražotājs Rūķis LM gan pamanījies kāpināt apgrozījumu. Tomēr biržā iesniegtais deviņu mēnešu konsolidētais kompānijas finanšu pārskats liecina, ka kopumā visā Liepājas metalurga saimnieciskajā darbībā apgrozītais 101 miljons latu radījis 28 miljonu latu zaudējumus. Un tie, protams, saistīti ar mātesuzņēmuma darbnespēju.

Vadības ziņojumā minēta grandioza parāda summa kreditoriem – vairāk nekā 145 miljoni. Debitoru parādi ir ievērojami mazāki – nepilni trīs miljoni. Vai tos izdosies atgūt, H. Velmers pagaidām atturas prognozēt. Toties viņš saņēmis konceptuālu kreditoru piekrišanu uzturēt līdz pārdošanai Liepājas metalurga mantu, un iepriekš izskanējusī nepieciešamā summa ir septiņi miljoni. Tātad valstij kā lielākajam kreditoram – atkal izdevumi.

Tikmēr atlaistais pusotrs tūkstotis darbinieku pārtraukuši nodarboties ar īkšķu turēšanu, uz rūpnīcas atdzimšanu cerēts pārāk ilgi. Tagad viņi meklē jaunas darbavietas, iet kursos, pārkvalificējas. Vīri – par atslēdzniekiem, elektriķiem, traktoristiem, sievietes – par šuvējām. Drīzumā tiks saņemts pirmais bezdarbnieku pabalsts par novembri. Tas gan draud aizkavēties par vairākām dienām, jo oficiālu darba uzteikumu daudzi saņēmuši ar novēlošanos. Saistībā ar pieļautajām nepilnībām atbrīvošanā starp administratoru, Darba inspekciju un metalurga arodbiedrību turpinās izskaidrošanās. Arodbiedru vadītājs Jānis Grava pārmet H. Velmeram: «Tas nebija korekti.»

Labākā situācijā šobrīd ir tie darbinieki, kas jau laikus āva kājas uz promiešanu vai kuriem jau bija otrs darbs. Rūpnīcas transporta cehā strādāja 90 cilvēku. Tagad atstāti vien trīs – viens, kas šķūrēs sniegu, otrs – lādēs akumulatorus un elektrību pieskatīs, trešais ir priekšnieks un par visu autoparku atbild. Šoferis Andris Vaiteiks ir atlaisto vidū, taču viņa ģimeni glābj pašu zemnieku saimniecība, kurā nu var strādāt ar pilnu jaudu. Arī pabalstam jābūt pietiekami labam, jo šoferim atšķirībā no metalurgiem bija darbs līdz pašām rūpnīcas beigām. Vai metalurga atdzimšana maz vēl ir iespējama? Andris domā, ka jā. Tikai tas jāizdara tuvāko pāris mēnešu laikā: «Ja paies puse gada, cilvēks no tā bezdarbnieku pabalsta jau būs nosprādzis badā vai uz ārzemēm aizbraucis. Kurš tad vairs strādās?».Haralds VelmersJānis GravaLiepājas metalurgsSergejs Zaharjins