Nav pagājis ne pusgads, kad “KVV Liepājas metalurgs” atjaunoja rūpniecisko darbību, taču uzņēmums jau ir spiests sašaurināt ražošanu tērauda kausēšanas cehā. To skaidro ar produkcijas lielo pašizmaksu, kas savukārt apdraud konkurētspēju gan Eiropas Savienības, gan citu pasaules reģionu tirgos. Lielu triecienu finanšu krīzē ietekmējis arī obligātais iepirkuma komponentes maksājums un produkcijas pašizmaksas, kas kopumā varētu veidot aptuveni 12 miljonus eiro gadā.
Ekonomikas un Finanšu ministrija ir gatavas sniegt atbalstu “Liepājas metalurgam” un pašlaik izvērtē kādus risinājumus var piedāvāt, lai uzņēmums būtu gatavs atgriezties metālu tirgū ar iepriekšējo jaudu. Tomēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzīst, ka, ja “Metalurgs” nonāks lielākās finanšu grūtībās, valsts finansiālu atbalstu nesniegs. Iespējamais atbalsts būs saistīts ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošanu, kas attieksies uz visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Lai gan “Metalurgs” vēlas pilnīgu atbrīvojumu no OIK maksājumiem, ekonomikas ministre Dana Reizniece- Ozola skaidroja, ka valdība nespēj sniegt atbalstu vienam konkrētam uzņēmumam.
Kā zināms “Liepājas metalurgs” šomēnes strādājis ar 1,25 miljoniem eiro lieliem zaudējumiem un ilgtermiņā rūpnīcas darbība ar patreizējo biznesa plānu nav konkurētspējīga ārvalstu tirgū. Valdes loceklis Igors Kovaļenko norāda, ka patreiz jāveic jauni aprēķini un jāpārskata biznesa plāns, lai izprastu kā tālāk varētu nodrošināt rūpnīcas darbību nākotnē. Uzņēmums krīzes situācijā nonācis galvenokārt sadārdzinoties izejmateriāliem, līdz ar to paaugstinoties pašizmaksai, kas gada laikā varētu sasniegt līdz pat 13.8 miljoniem eiro.
“Liepājas metalurgu” par maksātnespējīgu atzina 2013.gada 12.novembrī pēc neveiksmīgiem investoru meklējumiem. Taču neskatoties uz lielajām finanšu grūtībām, uzņēmums turpina rūpniecisko darbību, un velmētava darbojas ar iepriekšējo jaudu. Taču, kā jau iepriekš brīdināja “Metalurga” kādreizējas akcionārs un uzņēmējs Kirovs Lipmans: “Tas, kas notiek uz šodienu, nerada pārliecību, ka metālapstrādes uzņēmuma darbība tiks veiksmīgi atjaunota.“
Zināms arī tas, ka “KVV Liepājas metalurgs” no darba varētu atlaist apmēram 15% darbinieku.
Tomēr aizvien paliek neskaidrs jautājums par strādniekiem, kuri turpinās darbu metālapstrādes uzņēmumā, jo kā saka Kovoļenko: “Tas ir atkarīgs no jaunajiem risinājumiem, kuri tiks izstrādāti tuvāko nedēļu laikā.”
Ņemot vērā pašreiz notiekošo, ar skumjām jāsecina, ka valdības cerības par “Liepājas Metalurga” atdzimšanu nav attaisnojušās un tā vietā mums ticis kārtējais apšaubāmais darījums.
