Kāda pagaidām neidentificēta lobiju grupa mēģina atbildību par mantiskajiem darījumiem tā dēvētās Lemberga tiesvedības ietvaros novelt uz tiesas pleciem, bet prokuroru rīcību atainot kā kristāldzidru un nevainojamu.
Piemēram, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā De facto pagājušo svētdien tika stāstīts par skandalozo Ventspils naftas 43,25% akciju pārdošanu starptautiskās energoresursu tirgotāju kompānijas Vitol meitasuzņēmumam Euromin. Tā kā vairāku Ventspils tranzītuzņēmumu daļas (vai patiesā labuma guvēju tiesības) ir arestētas, raidījumā tika skarts arī jautājums par to, kurš atļauj veikt darījumus ar šo mantu.
Tiražēta nepatiesība
Raidījuma veidotājiem kāds acīm redzami bija iestāstījis, ka t.s. Lemberga prāvā mantiskajiem darījumiem «zaļo gaismu» dod nevis prokurori, bet gan tiesa. Notikumi tiesas zālē apliecina pilnīgi pretējo – mantiskos darījumus līdz šim aktīvi atbalstījuši un tiem «zaļo gaismu» devuši tieši prokurori. Tiesa visiem spēkiem ir mēģinājusi norobežoties no mantisko jautājumu risināšanas un pat dažos gadījumos tieši mantiskajos jautājumos nav piekritusi prokuroru viedoklim (tas šajā gandrīz septiņus gadus ilgajā prāvā ir noticis ļoti ļoti reti).
De facto sižetā par Ventspils naftas akciju darījumu tika stāstīts sekojošais: «Tā sauktajā Lemberga lietā jau iepriekš noticis darījums ar iesaistīto kompāniju akcijām. 2013. gadā Ventspils Tirdzniecības osta gribēja pārdot daļas tai piederošajā ogļu terminālī. Tā kā kompānijai bija uzlikti aresti, darījums varēja notikt tikai ar tiesas atļauju. Prokuratūra bija «pret», bet tiesa deva zaļo gaismu. Pēc analoģijas tiesai tagad /domāts darījums ar Ventspils nafta akcijām/ būtu jārīkojas tāpat.»
Atsvaidzinot atmiņā faktus par raidījumā minēto darījumu ar modernākā Baltijas ogļu termināļa – a/s Baltic Coal Terminal (BCT) – akcijām un pārbaudot, kas jautājuma apspriešanas gaitā tika runāts Rīgas apgabaltiesas zālē, Neatkarīgā spiesta secināt, ka «zaļo gaismu» darījumam deva nevis tiesa, bet gan prokurors Jānis Ilsteris visu četru prokuroru grupas vārdā. Viņš arī atbalstīja ogļu termināļa pārdošanas darījuma faktiski skandalozo cenu, kuru varētu traktēt arī kā mantas izšķērdēšanu.
Tāpat NRA.lv arī atsauca atmiņā, ka tiesas sēdēs, kurās tika skatīts jautājums par ogļu termināļa akciju pārdošanu, LTV žurnālisti nepiedalījās. No tā var secināt, ka sižeta autoriem prokuroru un tiesas pozīcijas BCT pārdošanas jautājumā melīgi atreferējis kāds darījuma iznākumos ieinteresēts lobijs.
Prokuroru un tiesas pozīcijas
2013. gada 26. marta tiesas sēdē prokurors J. Ilsteris, paužot viedokli par to – ļaut vai neļaut pārdot BCT akcijas SIA Indtec Baltic Coal (IBC) –, teica sekojošo: «Godātā tiesa, ņemot vērā šo izklāstīto un iepazīstoties ar visiem pievienotajiem dokumentiem, valsts apsūdzības uzturētāji neiebilst pret akciju sabiedrības Baltic Coal Terminal 50% akciju pārdošanu, ar nosacījumu, ka akciju pirkuma līgumā 3.3. punktā, 4. punktā un darījuma konta līguma 3.7. punktā, 3.8. punktā un 3.9. punktā, 4.1.A. punktā, 4.2. punktā to atbilstoši reglamentētam iestrādā, un līguma slēdzēja puses, kā arī banka nodrošinās, ka no darījuma konta pirmais maksājums tiks veikts uz Rīgas apgabaltiesas depozīta kontu 20,161% apmērā no pirkuma summas, tas ir – 3 628 980 latu.» No šā nepārprotami izriet, ka prokurori atbalstījuši arī termināļa pārdošanas cenu.
Pretēji LTV raidījumā apgalvotajam, tiesa nepauda nekādu nostāju par darījumu. Tiesa 2013. gada 19. aprīlī nosūtīja atbildi a/s Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) un IBC, norādot, ka «tiesu kolēģija piekrīt a/s Ventspils Tirdzniecības osta un SIA Indtec Baltic Coal viedoklim par to, ka Latvijas lēmumi neierobežo a/s Ventspils Tirdzniecības osta pārdot a/s BCT akcijas par to taisnīgo tirgus vērtību, ja tiek uzskatīts, ka tas ir labākajās a/s Ventspils Tirdzniecības osta interesēs. Vienlaikus vēršu Jūsu uzmanību, ka gadījumā, ja no a/s BCT akciju pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi tiks virzīti peļņas sadalei vai dividenžu izmaksām, 20,161% no BCT akciju pārdošanas iegūtiem naudas līdzekļiem – proporcionāli Aivaram Lembergam un Anrijam Lembergam piederošajām 20,161% patieso labuma guvēju tiesībām a/s Ventspils Tirdzniecības osta, uz kuriem tika uzlikts arests – ir jāieskaita Rīgas apgabaltiesas depozītu kontā…». No šā redzams arī tas, ka tiesa atšķirībā no prokuroriem neatbalsta nekādas konkrētas darījuma summas, bet uzsver «taisnīgo tirgus vērtību» «labākajās uzņēmuma interesēs».
Meroni darījumi
Tāpat kā tagad darījumā ar Ventspils naftas akcijām, arī pirms vairāk nekā diviem gadiem plānotajā darījumā ar BCT akcijām nopietnākās aizdomas rada tieši darījuma cena. Abos gadījumos galvenais vērtīgo tranzītuzņēmumu pārdevējs ir arestētās mantas glabātājs Rudolfs Meroni, kuram ir aizliegts, kā īpaši uzsver tiesa atbildē Ventspils Tirdzniecības ostai, «jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), mainīt, atsavināt vai ieķīlāt» arestēto mantu.
2013. gada februārī Ventspils Tirdzniecības osta vērsās Rīgas apgabaltiesā ar lūgumu atļaut pārdot tai piederošos 50% BCT akciju. Šādu pašu lūgumu atļaut darījumu pauda arī pircējs – otrs BCT īpašnieks – IBC. Lai gan pati termināļa būvniecība bija izmaksājusi aptuveni 100 miljonu eiro (kredītos vien ņemti 70 miljoni eiro), modernākā termināļa (sācis darbību tikai 2009. gadā) 50% akciju plānoja pārdot par 18 miljoniem eiro.
Atbilstīgi datubāzes Firmas.lv informācijai, uz to brīdi akciju pārdevēju – a/s Ventspils Tirdzniecības osta – pilnībā kontrolēja Šveices advokāts Rudolfs Meroni un viņa ilggadējie menedžeri. Padomes priekšsēdētājs bija pats R. Meroni, padomes locekļi bija Gints LaiviņšLaivenieks, Sergejs Iļjašenko un R. Meroni sekretāre Diāna Jukna; valdē darbojās Diānas vīrs Alvis Hāze, viņa brālis Jānis Hāze un Deivids Anstis Gajs. Uz šo brīdi vien S. Iļjašenko kompānijas padomē nomainījis plašākai sabiedrībai jau zināmais R. Meroni rokaspuisis Edgars Ciniņš.
Savukārt IBC nepārprotami ir krievu kontrolēts uzņēmums – kontrolpakete pieder Kemerovas apgabalā reģistrētai kompānijai Šahta Zarečnaja.
Paužot viedokli par lūgumu atļaut pārdot BCT, 2013. gada 26. marta tiesas sēdē Ventspils mērs Aivars Lembergs uzsvēra, ka patiesībā ir runa par to, kā tiek uzraudzīta kriminālprocesā arestētā manta. «Manta tādā veidā tiek pārvaldīta, lai novestu to līdz nulles vērtībai, līdz bankrotam, – kā to raksta Ventspils Tirdzniecības osta pati savā iesniegumā tiesai. Gan nekārtojot saistības pret bankām, gan arī uzņemoties papildu saistības, kas nebija paredzētas biznesa plānā pret Baltic Coal Terminal otru akcionāru,» situāciju raksturoja A. Lembergs. Viņš atgādināja vēl citu arestētās mantas uzraudzīšanas piemēru – savulaik plaukstošo, bet līdz bankrotam nolaisto celtniecības uzņēmumu Venceb. A. Lembergs uzsvēra, ka BCT akcijas plānots pārdot nevis par to reālo tirgus vērtību, bet gan par krietni zemāku. Pēc viņa domām, 50% BCT akciju pārdošanas cenai vajadzēja būt 50 miljonu. Ņemot vērā, ka 50% tiek pārdoti par 18 miljoniem, «tad tā zādzība, es gribētu teikt, ir apmēram 32 miljoni. Prokurori to akceptē, un droši vien arī tiesa to akceptēs. To, vai Ostaps Benders dalās ar lēmuma pieņēmējiem, es neapgalvoju, jo es to nevaru apgalvot. Bet, ņemot vērā to, cik naivi izturas apsūdzības uzturētāji, kuri it kā esot prokuratūras spīdekļi – jādomā, ka viņi nav tik aprobežoti, lai nesaprastu, par kādām mahinācijām ir runa. Un ar skaistām acīm viņi raugās naudas virzienā. Mūsu priekšā ir viena skaista blēdība, skaista mahinācija, kā Ventspils Tirdzniecības ostai tiek nozagti, pēc mana vērtējuma, aptuveni 32 miljoni latu», teica A. Lembergs.
Aizmuguriskie kontakti
Savukārt advokāts Jānis Rozenbergs toreiz pieteica savu lūgumu izprasīt no prokuratūras prokurora Jura Jurisa saraksti ar R. Meroni. Advokāts norādīja, ka viņam ir nopietns pamats domāt, ka aiz procesa virzītāja (t. i., tiesas sastāva tiesneša Borisa Geimana vadībā) muguras prokurors aktīvi komunicē ar arestētās mantas pārvaldītāju. A. Lembergs nepieciešamību izprasīt J. Jurisa un R. Meroni saraksti formulēja jau daudz konkrētāk: «Kā mani informēja no citiem avotiem, pirms darījuma notika komunikācija konkrēti ar prokuroru Jurisu. Ar viņu tika skaņoti nosacījumi, skaņots šis līgums, un tikai tad tas nonāca pie procesa virzītāja. Līdz ar to šī komunikācija notiek gan rakstveidā, gan mutvārdos, protams, slēpti no procesa virzītāja. Runa ir par arestētās mantas pārvaldi, un tur varētu redzēt, kā notiek rebju taisīšana.»
Jāatgādina, ka arī nesen pirms lielā darījuma ar Ventspils naftas akcijām notika identiskas debates – cietušā pārstāvis advokāts Gatis Dirnēns apgalvoja, ka tiek gatavots darījums zem tirgus vērtības (tas tagad jau ir noticis), bet advokāts J. Rozenbergs lūdz izprasīt J. Jurisa saraksti ar R. Meroni.
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats
