Getliņu EKO siltumnīcu jauda pārsniedz Latvijas pieprasījumu pēc visaugstākās kvalitātes tomātiem. Savu ceļu pie patērētājiem sākuši Getliņu Eko tomāti no jaunajiem siltumnīcu korpusiem, kuru platība divkārt pārsniedz iepriekšējo platību.
Getliņu Eko tomāti Latvijas tirgū parādījās 2011. gada augustā un tika uzņemti ar tādu atsaucību, ka uzņēmums drīz vien ķērās pie vērienīgas siltumnīcu paplašināšanas. «Tomāti trīskāršosies,» NRA.lv solīja pagājušā gada 21. novembrī sakarā ar siltumnīcu jauno korpusu spāru svētkiem. Šie korpusi ar savu 7300 kvadrātmetru platību divkārt pārsniedza nosacīti veco korpusu 3600 kvadrātmetru platību. Tagad jau tomāti ražo visā siltumnīcu platībā, kas ir tā cienīga, lai platību vairs neizteiktu kvadrātmetros, bet hektāros: tātad 1,1 ha siltumnīcu, kurās tagad aug triju šķirņu tomāti un nokarenās puķes podiņos.
Getliņi Eko ienāca tirgū ar lieliem un dzelteniem BeOrange tomātiem, kas acīm redzami atšķīrās no kopējā piedāvājuma. Šie tomāti aug arī jaunajās siltumnīcās, bet piedāvājumu papildina sarkano tomātu šķirnes Tomimaru Muchoo un Montenegro. Siltumnīcu platības pieaugums ir ļāvis palielināt ražu no 4–4,6 tonnām nedēļā līdz 13–15 tonnām tomātu nedēļā, bet šāds apjoms jau atduras pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, paradumiem un maksātspēju. Proti, Getliņi Eko piedāvā visaugstākās kvalitātes preci, kas izrādās četras reizes dārgāka par citiem tomātiem, kas veikalu plauktos tieši blakus Getliņu Eko tomātiem. Pagājušajā nedēļas nogalē, piemēram, Rimi piedāvāja Getliņu Eko dzeltenos un tikai dzeltenos tomātus par 5,99 eiro/kg, kamēr lētākie Nīderlandes tomāti maksāja 1,25 eiro/kg. Salīdzinoši (pat izaicinoši) lēti bija arī Mārupes tomāti par 1,79 eiro/kg. Maxima par saviem lētākajiem tomātiem prasīja kaut par pāris eirocentiem mazāk nekā Rimi.
Likumsakarīgi, ka tomātu audzētāji izmantoja jaunās ražas vākšanu kā ieganstu, lai vēlreiz stāstītu un rādītu, kas viņu tomātos ir īpašs. Nekas no Getliņos redzētā, saostā un izgaršotā nelika apšaubīt siltumnīcu agronoma Guntara Strauta vārdus. Pirmkārt, tomātus audzē, nemaz nelietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus ne pret kukaiņiem, ne baktērijām. Ja slēgtā telpā bites lidinājās, tad jāpieņem, ka kukaiņus tur patiešām neindē. Ar cilvēka maņu orgāniem grūtāk pārbaudīt, ka siltumnīcās patiešām tiek par 5% mākslīgi pazemināts gaisa mitrums, kas neļauj attīstīties lakstu un augļu puvei. Otrkārt, precīzā minerālmēslu pievadīšanas sistēma nodrošina augļos desmitreiz zemāku nitrātu saturu, nekā nosaka ES un Krievijā noteiktās pieļaujamās normas. Treškārt, augļi tiešām tiek novākti pilngatavības stadijā. Ceturtkārt, tomātu audzēšanas saistība ar Rīgas atkritumu izgāztuvi noteikti nav tāda, ka tomāti augtu atkritumu čupā. Nē, starp atkritumu čupu un siltumnīcu atrodas koģenerācijas stacija, kur sadedzina no atkritumiem izsūknēto metānu. Tā dedzināšanas siltums līdz tomātiem nonāk pa cauruļu un radiatoru sistēmu.
Tomātu papildapgaismošana, augsnes un gaisa mitruma regulēšana un vēl citas darbības prasa lielu elektrības patēriņu. Getliņi Eko kopumā droši vien ir ieguvēji no iespējas pārdot savu elektrību Latvenergo par koģenerācijas atbalstam izdomātu cenu, bet siltumnīcu vajadzībām atkal pirkt no Latvenergo, taču elektrība ir dārga. Kā zināms, valsts izmanto Latvenergo, lai uz mākslīgi sadārdzinātas elektrības rēķina iekasētu sev dividendes. Pilnīgi pretēji rīkojas Rīgas un Stopiņu pašvaldības, kas atstāj uzņēmuma peļņu Getliņos. Šāda nauda ir ļāvusi arī celt siltumnīcas, bet galvenais ir Getliņu izgāztuves pārkārtošana atbilstoši ļoti augstām vides aizsardzības prasībām. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks solīja šādu politiku turpināt. Summējot visas ražošanas un tirdzniecības izmaksas, Rimi par tomātu cenu nosauc pat 7,10 eiro/kg, no kuriem dod (izspiež no ražotāja?) atlaidi līdz 5,99 eiro/kg. Ar šādiem gājieniem tomēr nepietiks, lai Latvijā trīskāršotu noietu precei, kas tik pārliecinoši dārga. Pārvērst Latviju par tomātu eksporta (ne reeksporta!) lielvalsti uzticēts augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības firmai Latbana Group, kuru jaunās ražas pasākumā pārstāvēja valdes loceklis Harijs Iliško.
Viņš pastāstīja, ka Getliņu Eko tomāti jau ir nonākuši līdz Lietuvai (savu adresi Lietuvā uzrāda viens no firmas līdzīpašniekiem) un Igaunijā, bet mērķis ir nogādāt Latvijas tomātus līdz kaimiņvalsts Krievijas galvaspilsētai Maskavai ar nesalīdzināmi lielāku cilvēku skaitu, koncentrāciju un maksātspēju.
Arnis Kluinis
