Norvik Bankas veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz puse (48%) Latvijā dzīvojošie seniori plāno savus ikmēneša tēriņus, izdevumus sadalot pa atsevišķām pozīcijām, piemēram, pārtikas un zāļu iegādei, rēķinu apmaksai, kultūras pasākumu apmeklējumam. Ja mēneša beigās ir palikuši neizmantoti naudas līdzekļi, tad tie tiek novirzīti uzkrājumam. Tā piektdaļai (20%) vienmēr izdodas atlikt uzkrājumam, savukārt 68% tas izdodas dažkārt.

Seniori primāri veido uzkrājumu izdevumiem, kas saistīti ar veselības uzlabošanu (30%), kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem (28%). Tam seko vēlme iepriecināt mazbērnus svētkos (15%) un uzkrājuma veidošana bēru izdevumiem (10%).

Zīmīgi, ka šobrīd lielākā daļa senioru izvēlas savu ikmēneša pensiju saņemt bankas kontā (82%), kamēr mazākā daļa saņem Latvijas Pasta nodaļās (10%) un mājās ar pastnieka starpniecību (8%). Pēc pensijas saņemšanas, gandrīz ceturtā daļa (23%) senioru tūlītēji daļu skaidras naudas izņem bankomātā, bet pārējo atstāj norēķiniem tirdzniecības vietās ar karti, kamēr 17% senioru daļu skaidru naudu izņem visiem maksājumiem un pārtikas izdevumiem, bet daļu naudas atstāj kontā – uzkrājumu veidošanai (17%). Savukārt 8% izvēlas savu pensiju pilnībā izņemt skaidrā naudā.

“Ja kādreiz tā bija kā vesela zinātne, tad šodien mums-senioriem šķiet tikai pašsaprotami doties uz tuvāko bankomātu vai bankas filiāli un saņemt ikmēneša pensiju, pie reizes ērti apmaksājot visu rēķinus, jo, kā apliecina aptaujas rezultāti, tad komunālo rēķinu apmaksu tieši bankā izvēlas 67% senioru. Senioriem ir svarīga zema cena komunālo rēķinu apmaksai, bet vienlaikus viņi arvien vairāk vēlas arī saņemt izsmeļošas konsultācijas par komunālo maksājumu uzkrājumu veidošanu ziemas mēnešiem vai pēctecības konta noformēšanu, kas senioru vidū ir kļuvis par aktuālu un pieprasītu pakalpojumu,” atklāj Norvik Bankas senioru segmenta vadītāja Lidija Dzene.

Foto: Pixabay