Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (57%) uzskata, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt, liecina Swedbank veiktā aptauja . Tikai katrs desmitais (13%) uzskata, ka labāk mājokli īrēt, turpretī trešdaļai vispār nav viedokļa šajā jautājumā. Galvenais apsvērums par labu mājokļa iegādei, pēc iedzīvotāju domām (72%), ir tas, ka šobrīd ikmēneša kredītmaksājums ir līdzvērtīgs vai zemāks līdzīga mājokļa īres izmaksām. Tāpat liela daļa (67%) kā būtisku argumentu norāda – nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums.

Tie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka mājokli izdevīgāk īrēt nekā pirkt, galvenokārt norāda, ka viņiem nav pārliecības par savu spēju uzņemties ilgtermiņa saistības (53%). Zīmīgi, ka katrs trešais iedzīvotājs uzskata – šobrīd tirgū ir neatbilstošas cenas mājokļu kvalitātei (37%) un ir grūti atrast savām šī brīža vēlmēm un iespējām atbilstošu mājokli iegādei (35%).

Swedbank apkopotie dati rāda, ka joprojām iedzīvotāju primārā izvēle mājokļu iegādē ir tipveida dzīvokļi Rīgā. Tie ir ievērojami lētāki nekā tādas pašas platības dzīvokļi jaunajos projektos, kā arī visbiežāk atrodas vietā ar attīstītu infrastruktūru. Tāpat izvēle norāda uz iedzīvotāju patieso spēju uzkrāt un aizņemties saistības sava mājokļa iegādei – vidējā summa, kuru iedzīvotāji aizņemas, ir 55 000 eiro ar atmaksas termiņu uz 16 gadiem. Visbiežāk mājokļa iegādi atļaujas iedzīvotāji 30 gadu vecumā ar vidējiem ikmēneša ienākumiem no 1000 līdz 1500 eiro.

Sagaida lielāku valsts atbalstu mājokļa iegādei

Vaicāti, kas varētu veicināt aizdevumu pieejamību mājokļa iegādei, iedzīvotāji primāri norāda – lielākas algas (59%), plašāka valsts iesaiste ar atbalsta programmām (41%) un nodokļu atvieglojumi kredītņēmējiem (40%). Interesanti, ka laukos dzīvojošie biežāk cer uz lielākām algām (67%), kamēr pilsētnieki – valsts atbalstu (44%).

“No bankas puses redzam, ka interese par kredītu mājokļu iegādei katru gadu stabili pieaug. No veiktajām aptaujām secinām, ka mājokļa iegāde šobrīd ir aktuāla 41% sabiedrības, taču samērā lielai daļai, joprojām savas ieceres neizdodas realizēt, tāpēc, ka vēlmes neatbilst iespējām. Par pamatu tam galvenokārt ir samērā zemais uzkrājumu līmenis un pirktspēja, kā arī ēnu ekonomikas negatīvā ietekme. Tai sabiedrības daļai, kas “savos maciņos” situāciju redz savādāku, nekā tā ir redzama bankas kontos, diemžēl kredītu pieejamība ir ļoti ierobežota. Pašreiz diezgan labi darbojas valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas ļauj ievērojami samazināt pirmās iemaksas apmēru mājokļa iegādei. Tomēr fakts, ka aptuveni 40% no mājokļu kredītiem tiek izsniegti šīs programmas ietvaros, norāda arī uz to, ka mājsaimniecībām pirmās iemaksas uzkrāšana ir šķērslis sava mājokļa iegādei. Pēc mūsu domām, valsts atbalsts ir būtisks, un šī programma būtu jāpadara pieejamāka plašākam sabiedrības lokam, piemēram, jaunajiem speciālistiem,” stāsta Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.

Kopumā Swedbank sadarbībā ar valsts finanšu institūciju ALTUM nodrošinājusi finansējumu vairāk nekā 1500 ģimenēm ar bērniem, kuras ar valsts galvojumu saņēmušas aizdevumu sava mājokļa iegādei.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0