Minimālā iespējamā valdības un tās vadītāja darbība airBaltic uzturēšanā ir centieni noslēpt to, ka nekāda darbība nav iespējama vismaz līdz nākamai pirmdienai, kad vismaz pieņēmumu līmenī sāks iezīmēties nākamās Latvijā valdošās koalīcijas aprises. Lidsabiedrības airBaltic problēmu risinājums varētu būt tikpat labi sekas kā cēlonis tam, ka pie varas nonāks tāda, nevis citādāka koalīcija, raksta NRA.lv.
Ja airBaltic netiks likvidēts tuvākajās dienās, par to pateicība pienāksies uzņēmumu faktiski pārņēmušajiem kreditoriem jeb Krievijas izcelsmes miljardierim Vladimiram Antonovam. Nu jau vairs netiek slēpts, ka viņš ar Luksemburgā reģistrēta finanšu pakalpojumu uzņēmuma Trasatlantic Holdings Company starpniecību ir pircis airBaltic akcijas ar simtkārtīgu uzcenojumu. Tādā veidā uzņēmums ticis pie 6,8 miljoniem latu visdegošāko rēķinu apmaksai. To visu vakar publiskotā vēstulē Latvijas Ministru prezidentam, satiksmes ministram, ģenerālprokuroram un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sīki izskaidrojis airBaltic formālais līdzīpašnieks, bet joprojām tā vienpersoniskais vadītājs Bertolts Fliks. Nauda dabūta 1. septembrī, dažas dienas pēc tam, kad pienācis brīdinājums no kreditora – airBaltic lidmašīnu iznomātāja, ka lidmašīnas tiks atņemtas, ja nomas nauda pāris miljonu latu apmērā par tām netiks samaksāta līdz 2. septembra plkst. 19. «Aviācijas industrijā šādam lidojumu piespiedu apturēšanas paziņojumam noteiktajā laikā nekavējoties seko gaisakuģa izņemšana no nomnieka (kā airBaltic) valdījuma, un iznomātāja norīkoti piloti pārņem un nogādā gaisakuģi iznomātāja norādītā vietā,» skaidroja B. Fliks.
B. Flika vakardienas atklāsmes kontrastē ar viņa paša paziņojumiem, kas datēti tikai pāris dienas agrāk: «Es kā valdes priekšsēdētājs esmu aizsargājis uzņēmumu gandrīz 10 gadus no politiskās ietekmes uz kompānijas darbību, kas noteikti ir viens no airBaltic veiksmes faktoriem.» Ja uzņēmuma veiksme ir nonākšana līdz B. Flika aprakstītajai situācijai, tad grūti iedomāties, ko var saukt par neveiksmi.
Drīz pēc B. Flika par airBaltic finanšu problēmām sāka publiski stāstīt valdības pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Viņš apstiprināja, bet arī izskaidroja B. Flika pārmetumus, ka Prudentia faktiski pārstājusi runāt ar B. Fliku. Patiešām, sarunas koncentrējas uz airBaltic kreditoru Latvijas Krājbanku un tās akcionāriem, kuru ķēdīte noslēdzas ar V. Antonovu.
B. Flika pozīcijas airBaltic nosaka tas, ka viņš ir tāds līdzīpašnieks airBaltic privātajam līdzīpašniekam Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuram ar akcionāru līgumu ir piešķirtas viņa kapitālam neproporcionāli lielas tiesības. Citi airBaltic kapitāla daļu īpašnieki drīkst tikai lūgt B. Fliku atcelt pašam sevi no airBaltic vadītāja amata, ko B. Fliks nedara, par spīti runām, ka viņa atkāpšanās no airBaltic vadītāja amata palīdzētu piesaistīt naudu, ar kuru tiktu izglābts viņam pašam piederošs uzņēmums.
Krājbankas situāciju un rīcību ir publiski skaidrojis bankas prezidents Ivars Priedītis. Banka ir kreditējusi airBaltic pret ķīlu – BAS akcijām, bet BAS situācija ir tik slikta, ka šādas ķīlas piedzīšana nevis uzlabotu, bet pasliktinātu bankas bilanci, ko tūlīt pamanītu Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Lai pārņemtu BAS akcijas, «mums jāzina, ko darām nākamajā sekundē, kādi būs tālākie valdības lēmumi», teica I. Priedītis. Savukārt tagadējā Latvijas valdība pati nezina, ko tā darīs pirmdien, jo tas tagad Saeimas vēlētāju rokās un kājās, (ne)aizejot uz vēlēšanu iecirkņiem.
