Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. martā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, kas paredz izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām. Valsts prezidents uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas. Intervijā Latvijas Radio Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS), atzīst, ka atsevišķas likumā ietvertās normas ir “brāķis”.
Viņš uzsver, ka jau pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā bija aizdomas, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim varētu rasties iebildes pret likuma izmaiņām.
“Šie iebildumi ir skaidri un, visticamāk, Zemkopības ministrija pie precizētām redakcijām strādās. Tās pretrunas tur ir vairākas,” norādīja Līdaka.
Pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem, viena no tām ir saistīta ar pašvaldību zemes komisijām, kam deleģēta “pārmēra soda funkcija”.
Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem. Likuma izpildei nepieciešamais valsts valodas prasmju līmenis ir augstāks nekā tajā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanu līmeni.
“Ar šādu valodas prasmi var paprasīt ceļu, kā nokļūt līdz veikalam vai neapmaldīties pilsētā, bet nevis klāstīt savu redzējumu par zemes lietošanas veidu,” uzskata Līdaka.
Savukārt likumā ietvertā prasība, kas paredz personas pienākumu spēt prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, ir pretrunā citai šajā likumā ietvertajai prasībai rakstveidā apliecināt zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Likuma teksts nedod skaidrību par personas pienākumiem, apsaimniekojot lauksaimniecības zemi.
Līdaka atzina, ka, plenārsēdē balsojot par ierobežojumiem fiziskajām un juridiskajām personām, gala rezultātā “sanāca brāķis”.
Pēc deputāta teiktā, likuma grozījumu mērķis ir ierobežot lauksaimniecībā izmantojamo zemju nonākšanu ārzemnieku, tostarp pensiju fondu rokās.
“Diezgan bieži vien ārzemju ieguldītāji iegulda lauksaimniecības zemē, lai šo lauksaimniecības zemi pēc tam iznomātu mūsu pašu zemkopjiem. Un tas ir absolūti pretrunā tam, ko mēs vēlamies panākt. Šinī gadījumā dažādas ierobežojošās normas varētu lielā mērā līdzēt pret juridiskajām personām, kas nodarbojas patiesībā ar spekulāciju zemes tirgū,” sacīja deputāts.
Līdaka pieļauj ka līdz 20. aprīlim varētu iesniegt priekšlikumus likuma izmaiņām un, visticamāk, maija vidū grozījumi parlamentā tiks skatīti atkārtoti.
Foto: Saeimas kanceleja
