Šonedēļ Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimas 2021. gada 8. aprīlī pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, kas paver plašākas iespējas izmantot Eiropas Savienības oficiālās valodas augstskolu īstenotajās studiju programmās.

Vienlaikus Valsts prezidents nosūtījis vēstuli izglītības un zinātnes ministrei un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā izteicis negatīvu vērtējumu par likuma izstrādāšanas un pieņemšanas gaitu, kā arī tajā ietverto regulējumu. “Ļoti kritiski vērtēju to, ka mūsu valsts valodas un augstākās izglītības politikām principiāli svarīgu jautājumu likumdošanas ceļā risina pēdējā brīdī steidzamības kārtībā,” vēstulē raksta Valsts prezidents.

Vēstulē Valsts prezidents aicinājis Saeimu un Izglītības un zinātnes ministriju augstskolu reformas ietvaros stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī ieteicis konkrētus priekšlikumus, kādā veidā tas nekavējoši būtu veicams.

Valsts prezidents sagaida, ka jaunajā augstākās izglītības un zinātnes jomas tiesiskajā ietvarā, kas drīzumā tiks sagatavots, tiks ietverti konkrēti risinājumi, kas vienlaikus nodrošinās gan latviešu valodas kā zinātnes valodas izkopšanu un attīstību, gan kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību. “Nav pieļaujams un attīstāms pretnostādījums starp augstākās izglītības kvalitāti, no vienas puses, un valsts valodu, no otras puses. Tieši pretēji – augstākās izglītības un zinātnes mērķim Latvijas valstī ir jābūt nodrošināt labu un izcilu kvalitāti tieši latviešu valodā kā valsts valodā, turklāt pamatā visās augstākās izglītības un zinātnes jomās,” uzsver Valsts prezidents.

Valsts prezidents aicina ar likumu paredzēt tādu latviešu valodas lietojuma apjomu augstākajā izglītībā, kas nodrošinātu pilnvērtīgu latviešu valodas lietojumu visās sabiedrības dzīves jomās un neapdraudētu latviešu valodas potenciālu nākotnē.

Tāpat tikai pašam likumdevējam ar likumu ir jālemj par pieļaujamo svešvalodu lietošanas apjomu augstākajā izglītībā un zinātnē kā visai sabiedrībai būtisku jautājumu.

Pēc Valsts prezidenta ieskata, likumdevējam ir jānodrošina iespējas studiju procesā augstskolās un zinātniskajā darbā piesaistīt arī ārvalstu speciālistus, kuri savu darbu varētu veikt arī Eiropas Savienības oficiālajās valodās, kā arī augstskolu īstenotajām studiju programmām piesaistīt ārzemju studentus.

Valsts prezidents atgādinājis, ka likumdevējam jēdzīgi jāregulē arī valsts valodas lietojums zinātniskajā pētniecībā. Zinātniskajiem pētījumiem primāri vajadzētu tapt un tikt publicētiem valsts valodā, īstenojot latviešu valodas kā zinātnes valodas potenciālu. “Pamatuzstādījums, ka latviešu valodai ir jābūt arī zinātnes valodai, paliek nemainīgs, un to var nodrošināt tikai zinātniskā pētniecība, kas tiek veikta latviešu valodā,” norādījis Valsts prezidents.

Papildus tam likumdevējs aicināts nodrošināt diasporas līdzdalību augstākās izglītības un zinātnes jomā, mazinot formālas un birokrātiskas prasības, kas kavē kvalificētiem speciālistiem pretendēt uz darba vietām augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.

Foto: Saeimas kanceleja