Valsts prezidents Egils Levits pirmdien iesniedzis grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, lai pilnā mērā atzītu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas patstāvīgo un neatkarīgo (kanoniskajās tiesībās – autokefālo) statusu.

“Sadarbībā ar tieslietu ministru esmu sagatavojis un šorīt iesniedzu izskatīšanai Saeimā grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā. Tie paredz pilnā mērā atzīt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas patstāvīgo un neatkarīgo (autokefālo) statusu. Tas vēsturiski mūsu pareizticīgajai baznīcai de facto ir bijis noteikts ar 1921. gada 6(19.) jūlija Maskavas un visas Krievzemes patriarha Tihona Tomosu arhibīskapam Jānim Pommeram un Ministru kabineta 1926. gada 8. oktobra noteikumiem par pareizticīgās baznīcas stāvokli,” pauda Levits.

Ar likuma grozījumiem Latvijas valsts atzīs, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga (autokefāla) baznīca. Tā nav atkarīga ne no vienas citas, ārpus Latvijas esošas baznīcas varas. Likumam stājoties spēkā, tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarha ietekme vai vara pār mūsu pareizticīgo baznīcu.

“Atteikšanās no jebkādas saiknes ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un nacionālajai drošībai. Neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijas valstī mūsu pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava patstāvīga un neatkarīga baznīca. Tāda bija, ir un vienmēr būs Latvijas valsts nostāja. Arhibīskapa Jāņa Pommera vadībā tas jau tika panākts neilgi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas,” sacīja prezidents.

“Sagatavoto likumprojektu esmu pārrunājis ar Saeimas priekšsēdētāju un visu Saeimas frakciju vadītājiem. Es saklausīju pilnīgu situācijas izpratni un atbalstu šai iniciatīvai. Arī Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir informēta par izstrādāto likumprojektu. Varu apliecināt, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā turpmāk arī likumā atzīta autokefāla baznīca,” uzsvēra Levits.

Pēc viņa teikta, likumprojekts ir apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām: “Par to esam lēmuši Nacionālajā drošības padomē un informējuši Saeimas Nacionālās drošības komisiju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kuras atbildībā būs turpmākais darbs ar šo likumprojektu. Esam visi vienisprātis, ka vilcināties nedrīkst. Esmu lūdzis Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu un pieņemt pēc iespējas ātrāk.”

Foto: Valsts kanceleja