Pat neskatoties uz to, ka valsts kopš 2014. gada daļēji subsidē obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu, vidēji lieliem Latvijas uzņēmumiem šajā komponentē ir jāmaksā teju divtik, cik komersantiem Lietuvā un Igaunijā, un teju četrtik, cik Somijā. Ekonomikas ministrija (EM) ir atradusi risinājumu OIK samazināšanai nākotnē.
NRA.lv raksta, ka pateicoties valsts atbalstam, Latvijā OIK ir 26,79 eiro par megavatstundu. Taču ar katru gadu, pieaugot OIK faktiskajām izmaksām, atbalstam būs vajadzīgi arvien lielāki līdzekļi, lai nepieļautu OIK pieaugumu. Turklāt OIK noturēšanai esošajā apmērā finansējums valsts budžetā paredzēts tikai līdz tikai 2019. gadam. Šā gada beigās tiek izbeigta subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošana, kas kopā ar Latvenergo dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu. Lai gan līdz šim tika veikti pasākumi OIK ierobežošanai, ar tiem var būt nepietiekami. 2011. gadā un 2012. gadā tika pārtraukta jaunu atļauju izsniegšana un ierobežoti darbības termiņi; 2014. gadā valsts iesaldēja OIK 26,79 eiro par MWH apmērā; pērn tika veikta spēkstaciju pārkompensācijas novērtēšana un pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, lai ar 2019. gadu OIK diferencētu pēc jaudas. Bez valsts atbalsta OIK pieaugtu līdz 40,52 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,98 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.
EM patlaban ir izstrādājusi risinājumu, kas ļaus samazināt OIK maksājumu jau tuvākajos desmit gados. Piemēram, mājsaimniecībām, kas patērē vidēji 100 kWh mēnesī, OIK maksa no pašreizējiem 26,79 eiro par megavatstundu samazinātos 2019. gadā līdz 22,74 eiro par megavatstundu. Tiesa, uz elektrības gala rēķinu vidējām mājsaimniecībām no šīs OIK samazināšanas ietekme sākotnēji būtu visai maza. Piemēram, mājsaimniecība, kas vidēji tērē 150 kWh mēnesī, 2019. un 2020. gadā ietaupītu aptuveni 55 centus mēnesī. Savukārt 2026. gadā ietaupījums varētu būt 2,80 eiro mēnesī jeb 33,64 eiro gadā.
Savukārt uzņēmumiem EM piedāvātais risinājums ļautu samazināt OIK līdz 24,39 eiro, 21,23 eiro, 18,9 eiro par megavatstundu (atkarībā no pieslēguma jaudas). Atsevišķiem energoietilpīgiem uzņēmumiem OIK maksājums varētu būt vien 4,6 eiro par megavatstundu.
Lai panāktu šādu OIK samazinājumu, EM ir izstrādājusi risinājumu, kas paredz piedāvāt iespēju pieciem ražotājiem atteikties no 75% atbalsta, ko tiem maksā par jaudu, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju. Šie ražotāji ir TEC-1 un TEC-2 (a/s Latvenergo), Imanta SC (a/s Rīgas siltums), Fortum Latvia, Juglas jauda.
Ja visi pieci ražotāji tam piekritīs, tad kopumā kompensācijās būs jāizmaksā pusmiljards eiro, taču EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks uzsver, ka kompensācijā netiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Tam tiks izmantoti Latvenergo resursi. Šis risinājums nekādā veidā arī neietekmēšot Latvenergo finansiālo situāciju un noteikti nepazemināšot uzņēmuma konkurenci.
Tajā pašā laikā šis risinājums kopumā desmit gadu laikā ļaus ietaupīt aptuveni 286 miljonus eiro. Ja ražotāji nepiekritīs šim risinājumam, tad desmit gadu laikā atbalsta maksājumā par jaudu tie visi kopumā saņemtu 800 miljonu eiro. J. Patmalnieks gan pieļauj, ka ne visi uzņēmumi piekritīs šim piedāvājumam.
EM turpina sarunas gan ar iesaistītajām ministrijām, gan dažādām uzņēmēju organizācijām un nozares komersantiem par iespējamiem risinājumiem, lai rastu labāko piedāvājumu OIK ierobežošanai, kas tiks iesniegts izvērtēšanai Ministru kabinetā.
llze Šteinfelde
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
