Pēc diskusijām ar uzņēmējiem un citiem sociālajiem partneriem, un ekspertiem Finanšu ministrija (FM) publiskojusi Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu 2011.-2016. gadam projektu, kas ir precizēts šopavasar izstrādātā dokumenta projekts lakoniskā prezentācijas formā.

Ministrija iesaka četrus variantus nodokļu sistēmai, tostarp – atstāt visu pa vecam. Taču ir arī nodokļu paaugstināšanas scenāriji, arī starptautiskie aizdevēju prasītie. Tie lielā mērā ir neizbēgamie jeb vieglāk administrējamie nodokļi, tostarp nekustamā īpašuma aplikšanā.

Par Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu marta pirmajā pusē jau sākta diskusija ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kā arī ar uzņēmējiem Tautsaimniecības padomes sēdē.

Pamatnostādņu izstrādes procesā ir notikusi tikšanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Lai iesaistītu plašāku ekspertu, uzņēmēju un citu interesentu loku dokumenta apspriešanā, izsludināta pamatnostādņu sabiedriskā apspriešana ministrijas mājaslapā. Sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemta virkne priekšlikumu gan no fiziskām un juridiskām personām, gan sabiedriskajām organizācijām, informē FM.

Pirmais scenārijs – nemainīt neko, otrais – jāpilda SVF un Eiropas Komisijas ieteikumi

Pirmais piedāvātais scenārijs paredz saglabāt esošo nodokļu sistēmu.

Otrs scenārijs paredz pildīt saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Tas nozīmē – jāpaaugstina nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) un transportlīdzekļu nodeva.

Dokumentā uzskaitīti SVF ieteikumi dzīvojamo māju aplikšanai ar nodokli. Viens variants būtu nodokļa likme 1,5% un vienlaikus piemērots atvieglojums 71 lata apmērā nekustamā īpašuma īpašnieka deklarētajai dzīvesvietai (atvieglojums neattiektos uz dzīvokļiem un dzīvojamām mājām, kas izīrētas citiem). Otrs variants paredzētu nodokļa likmi 1% (kopā ar zemi, uz kuras atrodas dzīvojamā māja).

Kā trešais variants ieteikta progresīvā nodokļa likme no 0,5 līdz 2,0% atkarībā no kadastrālās vērtības. Otrajā un trešajā gadījumā, pēc SVF ieteikuma, atvieglojumi nav domāti.

Piedāvāti arī kadastrālās vērtības diapazoni progresīvās nodokļa likmes piemērošanai: līdz 10 000 latu – 0,5%; no 10 001 līdz 20 000 latu -1,0%; no 20 001 līdz 40 000 latu – 1,5%; virs 40 000 latiem -2,0 procenti.

Saskaņā ar SVF tehniskās palīdzības misijas aprēķiniem fiskālā ietekme visiem trim variantiem ir 60 miljoni latu. FM norāda: SVF uzskata, ka ir jāatceļ likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums 25%, un aprēķinos tas ir ņemts vērā.

Pamatnostādnēs iekļautas arī SVF piedāvātās izmaiņas aizsardzības mehānismā iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, proti, noteiktām sociālām grupām iespēja uzkrāt aprēķināto nodokli līdz nekustamā īpašuma pārdošanai vai mantošanai, finansiālās situācijas uzlabošanās brīdim. Vienlaikus šajā mehānismā ir norāde – atcelt pašreizējo nodokļa atvieglojumu trūcīgām un maznodrošinātām personām.

Pašreiz no šā gada spēkā esošais mājokļu nodoklis, par kuru maksājumi pienāks rudenī, paredz trīs likmes – 0,1%, 0,2% un 0,3% – atkarībā no kadastrālās vērtības.

Trešais scenārijs – patēriņa aplikšana joprojām aktuāla

Turpmākās nodokļu sistēmas trešais scenārijs (ar mērenu fiskālo ieguvumu) papildus jau iepriekšējam scenārijam paredz atcelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi (tas ir, medikamentiem, presei, grāmatām, sabiedriskajam transportam, siltumenerģijai, elektrībai, dabasgāzei, malkai). Plānotā fiskālā ietekme ar samazināto likmju atcelšanu ir 95 miljoni latu. No viena iedzīvotāja tas gadā papildus prasītu 36,42 latus izdevumos.

PVN samazinātās likmes atcelšanas gadījumā gan FM paredz kompensējošos pasākumus – palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu par 140 latiem gadā (apmēram 12 lati mēnesī) un pasākumus pensionāru materiālā stāvokļa aizsardzībai, kā arī papildu līdzekļus pašvaldībām sociālās palīdzības sniegšanai.

Šajā scenārijā ietilpināta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu pārskatīšana un IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana. FM arī norāda: kā alternatīvs risinājums tiek vērtēta iespēja ieviest progresīvo IIN sistēmu.

Ceturtais scenārijs – iegūt iespējami vairāk naudas

Kā paskaidrots FM dokumenta prezentācijā, ceturtais scenārijs ir ar lielāku fiskālo ieguvumu, salīdzinot ar trešo. Papildus iepriekšējam scenārijam tajā paredzēta arī PVN standartlikmes paaugstināšana, augstākas likmes NĪN un augstākas nodevas likmes luksusa un vidējas klases transportlīdzekļiem.

Vispārējo nodokļu politikas attīstības virzienu raksturojumā FM uzsver, ka no 2011. līdz 2013. gadam nepieciešams nodrošināt papildus budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un pārskatot atsevišķu nodokļu struktūru un atvieglojumus; uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot administratīvās prasības un samazinot to izpildei nepieciešamo laiku.

Savukārt pēc Māstrihtas kritēriju izpildīšanas un ekonomikas stabilizācijas (2014-2016) būtu lietderīgi izskatīt iespēju sabalansēt kopējo nodokļu slogu, jo īpaši darbaspēka nodokļu slogu.

Nodokļu pamatnostādnes paredz arī izstrādāt vienotu nodevu kontroles kārtību, kas nodrošina visu aprēķināto nodevu iekasēšanu. Jo valsts nodevu skaits no 48 (2000. gadā) šogad ir pieaudzis līdz 96. Pašreiz nodevu sistēma ir sarežģīta un grūti kontrolējama, turklāt vairākas nodevas atbilst nodokļu pazīmēm un nav saistītas ar sniegto pakalpojumu izmaksām, atzīst FM.

Pie citiem ar nodokļu un nodevu pamatnostādnēm saistītiem pasākumiem FM minējusi pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un administratīvā sloga mazināšanu.

Nodokļu argumentus sver eksperti

Latvijā valdošā atziņa par nodokļiem ir, ka to slogs ir pārāk liels. Patiesībā tā vis nav – no iekšzemes kopprodukta tie ir ap 30 procentiem un ir vieni no zemākajiem Eiropā. Latvijas uzņēmēji pārmet valdībai lielos darbaspēka nodokļus. Eiropas Savienības līmenī diskusijās ir uzsvērts – vienīgā alternatīva mazināt darbaspēka izmaksas ir pārvietot nodokļu slogu uz patēriņu, galvenokārt PVN.

“DnB NORD Bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pētījumā “Baltijas jūras reģiona valstis: situācija un iespējas”, analizējot budžeta konsolidācijas vajadzības, minēja vairākus teorētiski iespējamos ieņēmumu puses pasākumus, definējot arī to plusus un mīnusus.

Ekonomikas eksperts uzsver: ir jāpieņem lēmumi, kas nekaitē valsts attīstībai un uzņēmumu konkurētspējai.

Blakus scenāriju sacensība?

Visticamāk, ka par jelkādu nodokļu palielināšanu pašreiz neviens nevēlas ne dzirdēt.

Turklāt, kamēr Nodokļu politikas pamatnostādņu darba grupā saskaņā ar apņemšanos starptautiskajiem aizdevējiem tiek gatavotas nodokļu sistēmas izmaiņas nākamā un turpmāko gadu valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu palielināšanai, arī saistībā ar nepieciešamību turēties pie budžeta deficīta pamazināšanas grafika, nodokļu jautājumos paralēli notiek arī citi procesi.

Pagājušajā ceturtdienā Saeimas vairākums atbalstīja frakcijas “Saskaņas centrs” sagatavotā likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu komisijām. Grozījums paredz pagarināt pārejas periodu līdz 2015. gadam, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa apmēra palielinājumu ne lielāku par 25 procentiem. Pašreiz likums nosaka, ka šogad ir pēdējais gads, kad ir spēkā NĪN pieauguma griesti.

Tiesa, arī valdībā jau ir akceptēti grozījumi šajā likumā, tikai plašāki un attiecas uz vairākām normām. MK atbalstītais likumprojekts paredz, ka norma par nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25% apmērā attieksies arī uz 2011. gadu, lai novērstu nodokļa apmēra vairākkārtēju pieaugumu daļai nodokļa maksātāju.

Saskaņā ar FM informāciju Nodokļu un nodevu pamatnostādņu projektu 6. maijā paredzēts izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē un pēc tam līdz 1. jūnijam atbilstoši 2011. gada valsts budžeta izstrādes grafikam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Apmēram tai pašā laikā, maija beigās, Latvijā gaidāma arī Eiropas Komisijas un SVF pārskata misija, kura vērtēs, kā Latvija pilda savas uzņemtās saistības.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV