Ņemot vērā to, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonda modeli finansē tikai dažas pašvaldības un attīstība reģionos ir krasi atšķirīga, Ventspils varētu jau drīzumā fondā savus līdzekļus vairs neiemaksāt, žurnālistiem apgalvoja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Komentējot situāciju ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, Lembergs norādīja, ka vislielākās iemaksas veic Rīga un Pierīga, kā arī Ventspils. “Domāju, ka arī mēs drīz vairs nemaksāsim pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Jo tā atšķirība starp Lielrīgu un pārējo Latviju ir ārkārtīgi liela,” skaidroja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, ja “Daugavpils saņem 20 miljonus eiro gadā no finanšu izlīdzināšanas fonda, tad valstī viss nav kārtībā.”

“Parasti pašvaldību nodokļu ieņēmumi veidoja 19,6% no kopējiem ieņēmumiem valsts budžetā. Pēc absolūti neveiksmīgās nodokļu reformas, kas tagad nes savus augļus, nauda valsts budžetā ir dinamiski mazāk,” uzsvēra Lembergs.

Politiķis esošo situāciju nosauca par “milzīgu triecienu pašvaldību budžetos”. “Pašvaldību budžetos 85% veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Kā zināt, šie nodokļi tika samazināti, bet valsts nekompensēja šo samazinājumu. Ja pagājušā gadā tie 19,6% no kopējiem ieņēmumiem tika paredzēti kā papildus dotācija pašvaldībai, tad šī gada budžetā, nomainoties koalīcijai un valdībai, ir tikai 19,4 %,” skaidroja Lembergs.

Saskaņā ar viņa teikto, valdībai jau nākamgad ir jāizmaksā pašvaldībām 200 miljoni eiro papildus. “Man nav ne mazāko šaubu, ka valsts to naudu nedos. Varbūt kaut ko iedos, bet ne tā, kā tas tika solīts. Jo Latvijai nav raksturīgi, ka valsts pildītu savas saistības,” uzskata Lembergs.

Par piemēru viņš minēja 2019. gada 29. janvārī noslēgto līgumu starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Ventspils pilsētas domi par valsts finansējuma 1,55 miljonu eiro piešķiršanu Olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstības programmas īstenošanai. “Līgums tika parakstīts šī gada 29. janvārī, bet šobrīd mūsu rēķini netiek apmaksāti, tā kā IZM nepilda savas saistības,” norādīja Lembergs.

“Katrā gadījumā situācija ārpus Lielrīgas paliks relatīvi sliktāka,” pauda politiķis, norādot, ka “šobrīd politika, ko īsteno Lielrīga, norāda uz to, ka pārējā Latvija kā dzīves telpa nav vajadzīga”.