Ventspils brīvostas teritorijā esošo terminālu rezultāti joprojām ir slikti, bet pastāv cerības, ka pēc diviem gadiem situācija uzlabosies, preses konferencē atzina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš informēja, ka pēdējo četru mēnešu laikā Ventspils brīvostas terminālos kravu apjoms ir pieaudzis, bet tas deficīts, kas sakrājies pirmajos mēnešos, joprojām pastāv. “Bet ir prognoze, ka tam vajadzētu dilt,” sacīja Lembergs.

Ventspils mērs skaidroja optimistiskās prognozes saistības ar faktu, ka Krievija pārtraukusi akmeņogļu eksportu caur Ukrainu un tām būs vajadzīgs jauns eksporta virziens. “Un Latvija ir viena no tām valstīm, kas šo iespēju var nodrošināt, tāpēc pēkšņi ir lielāks piedāvājums, nekā gaidīts,” atzina Lembergs.

Viņš norādīja, ka situācija varētu uzlaboties pēc divu gadu laikā. “Ne tāpēc, ka pēc diviem gadiem starp Krieviju un Ukrainu būs samērā siltas attiecības, bet tāpēc, ka pie Melnās jūras būvēs milzīgu terminālu kompleksu,” stāstīja Ventspils mērs.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka šobrīd Ventspils terminālu rezultāti nav labi. “Deficītu galvenokārt deldē “Ventspils nafta termināls”. “Ventbunkers” terminālim iet slikti – tur kravu apjomi samazinājušies par trešdaļu, labāki rezultāti ir “VK Terminal Services” [..]. Vissliktāk klājas “Kālija parks”, kas pirmajos astoņos mēnešos nav pārkrāvis nevienu tonnu kālija sāls. Slikti strādā arī “Baltic coal terminal”, kur kravu apjoms ir divi miljoni tonnu, lai gan saistības gadā ir noslēgtas par 6 miljoniem tonnu,” informēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, labāk klājas prāmju līnijai. “Prāmju satiksme attīstās. Tas priecē,” atzina Lembergs.