Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), veidojot pašvaldību reformu, ignorējusi faktu, ka Latvijas novadi neattīstās vienmērīgi un būtībā tikai Rīga sasniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) līmeni, preses konferencē norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs
Vērtējot pašvaldību reformu, Lembergs uzsvēra, ka galvenais jautājums ir saistībā ar to, vai apvienojoties veidosies attīstības centri. Viņš gan uzsvēra, ka Latvijas attīstība nav vienāda un atšķirība starp Rīgu un Latvijas novadiem ir pietiekami ievērojama.
Atsaucoties uz statistikas datiem, kas pēta Latvijas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pret Eiropas Savienības valstu vidējo vērtību 2004. un 2016. gadā, Lembergs uzsvēra, ka redzams, kuri reģioni ir attīstījušies tirgus ekonomikā, bet kuri stāvējuši uz vietas.
“12 gados Rīga ir pielikusi klāt 28% procentpunktus un tai šobrīd ir 6% virs Latvijas vidējā līmeņa. Droši vien var diezgan pārliecinoši teikt, ka Rīga ir attīstības centrs,” norādīja Lembergs.
Otrā visstraujākā attīstība ir notikusi Pierīgā. “Bija 34 %, tagad 53%. Tad seko Kurzeme, kura ir vislēnāk attīstījusies – tā ir tikai par 6% pietuvojusies ES vidējam rādītājam. “Vidzeme ir +14%, bet Latgale +10%, tā kā Latgale ir divreiz straujāk pietuvojusies nekā Kurzeme,” norādīja politiķis, piebilstot, ka šos faktus parasti ignorē, izceļot Latgali kā stagnējošu teritoriju.
Pēc viņa sacītā, skaidri redzams, ka Rīga dzīvo virs ES vidēja līmeņa, kamēr citiem novadiem šī situācija ir daudz sliktāka. “Vidzemē tas ir 1 procentpunkts gadā, kurai, lai sasniegtu ES vidējo līmeni, vajag vairāk nekā 50 gadus. Zemgalei ir 12 procentpunkti 12 gados. Latgalei ir 10 procentpunkti, bet Kurzemei 6%. Tā kā Kurzeme sasniedz ES vidējo līmeni pēc 104 gadiem, pie nosacījuma, ja viss attīstīsies, kā līdz šim,” norādīja Lembergs.
“Tāda ir mūsu attīstība. Vai tā ir proporcionāla? Reforma, ja saliks kopā tās vai citas pašvaldības, IKP pēc pirktspējas paritātes pieaugs? Nē. Šī reforma risina šos jautājumus? Nerisina. Kāds ir reformas mērķis? Reformas mērķis ir salikt kopā un uztaisīt lielākas pašvaldības. Ja dzīvē būtu tik vienkārši, ka, ja vienu resnu saliek kopā ar vienu tievu un iznāk divi veseli, laimīgi un pārtikuši – tad jau būtu jauki, bet tā dzīvē un tautsaimniecības attīstībā nenotiek,” uzsvēra politiķis.
Kā zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātā pašvaldību reforma paredz samazināt pašreizējo vietvaru skaitu no 119 līdz 35, kā rezultātā daudzi mazie novadi tiks apvienoti ap lielākiem attīstības centriem.
Foto: F64
