Vislielākā problēma saistībā ar valdības veidošanu ir tāda, ka Saeima nevar apstiprināt jauno valsts budžetu, preses konferencē atzina Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot premjera Māra Kučinska (ZZS) izteikumus, ka saistībā ar valdības veidošanu šobrīd politikā valda zināms haoss, Lembergs norādīja, ka viņa skatījumā, šobrīd neesot ne haoss, ne krīzes, izņemot vienu jautājumu – budžetu.
Viņš atgādina, ka šobrīd valsts budžetu vairs neapstiprina vienam gadam, bet trim gadiem uz priekšu. “Atšķirība ir tāda, ka var izsvītrot kaut ko, bet visiem tēriņiem vajag būt paredzētiem uz priekšu,” uzsvēra Lembergs, norādot, ka tas neesot izdarīts.
Pēc viņa sacītā, budžetā neesot paredzēti līdzekļi pensiju indeksācijai, skolotāju algu celšanai, finansējuma pieaugumam veselības aprūpei, tai skaitā mediķu algām un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, izglītības reformas nodrošināšanai u.c. “Tas, ka notiks pensiju indeksācija – tas jau sen bija zināms. Ja nauda ir paredzēta 2018. gada trim pēdējiem mēnešiem, tad 2019. to ir jāparedz 12 mēnešiem. Kāpēc tas nav paredzēts? Arī 2020. gadā nauda ir jāparedz 12 mēnešiem. Kur te augstākā matemātika?” sašutumu neslēpa Lembergs.
Galvenā problēma, viņaprāt, gan esot saistīta ar neveiksmīgo nodokļu reformu. “Saistībā ar neveiksmīgo nodokļu reformu notika atteikšanās no milzīgiem nodokļu ieņēmumiem, līdz ar to iespēja finansēt kaut ko papildus tika būtiski samazināta. Piemēram, š.g. maijā figurēja, ka papildus finansējums sakarā ar to, ka iekšzemes kopprodukts aug straujāk, varētu būt ap 40 miljoniem eiro. Ar to nepietiek. Tā pat nav puse, kas vajadzīga mediķu algām, nemaz nerunājot par citām vajadzībām medicīnā,” skaidroja Lembergs.
“Tā ir vienīgā problēma. Pārējais nav svarīgi, jo beigu beigās Saeimā katrs deputāts var iet ar savu likuma projektu un Saeimas vairākums to var pieņemt. Saeimai ir laiks iemācīties strādāt patstāvīgi bez valdības diktāta,” piebilda politiķis.
Papildus atbalstīts arī opozīcijas deputāta Vjačeslava Dombrovska (S) ierosinājums papildināt likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka finanšu ministrs 2019. gadā novirza 8,3 miljonus eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku darba samaksas paaugstinājumam.
Grozījumi budžeta un finanšu vadības likumā paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.
Foto: F64
