Šī gada 3.marta savā preses konferencē salīdzināju Krievijas un Latvijas varas attieksmi un konkrētās darbības pret politiskās opozīcijas redzamākajiem pārstāvjiem abās valstīs, par pamatu ņemot tikai faktus, ne emocionālus izvirdumus un politisko konjuktūru. Tā kā ilgstoši ar savu viedokli un uzskatiem esmu bijis Latvijas politiskajai elitei neērts, tad absolūti pamatoti ietilpstu redzamākā opozicionāra statusā. Šis viedoklis sacēla histēriju atsevišķos medijos, līdz preses konferences ziņa pazaudēja satura būtību, un tika noreducēta līdz virsrakstam Lembergs paslavē Putinu.
Minēšu tikai trīs situāciju salīdzinājumu, kas dod tiesības eksistēt arī manam viedoklim, ka Krievijas varas attieksme pret opozīciju dažkārt ir saudzīgāka nekā tā ir pret politisko opozīciju Latvijā.
Pirmkārt, lai arī Ņemcovs vairākkārtīgi ir bijis aizturēts Krievijā par dalību mītiņos, visticamāk politisku iemeslu dēļ, tomēr viņa politiskā darbība un uzskati nav bijuši par pamatu ilgstošai kriminālprocesu uzsākšanai pret viņu, kā tas Latvijā noticis pret mani, sākot no 1999.gada. Politiskā partija Jaunais laiks, nonākot pie varas, iedibināja tradīciju izmantot visus – gan administratīvos, gan tiesu varas resursus, lai izrēķinātos ar saviem politiskajiem pretiniekiem.
Otrkārt, neesmu dzirdējis, ka likumdevējs Krievijā, lai ierobežotu vai nepieļautu politiskās opozīcijas līdera Ņemcova politisko darbību vai uzskatus, būtu reāli veicis virkni grozījumus Krievijas likumdošanā. Turpretim Latvijā varu uzskaitīt virkni likumdošanas iniciatīvu, ko rosinājuši gan bijušie tiesneši un tiesībsargājošo iestāžu vadītāji, kas cietuši fiasko cīņā pret mani tiesiskā ceļā, gan nepārvēlēta prezidenta politiskie izkalpiņi un sorosoīdi nonākot Saeimā, lai izstrādātu grozījumus virknē no Latvijas likumiem, kas atvieglotu politisko cīņu vai izrēķināšanos ar mani. Tādas iniciatīvas ir grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, likumā Par pašvaldībām, Latvijas Republikas domes un novada domes deputāta statusa likumā, Valsts pārvaldes iekārtas likumā, u.c.
Treškārt, dedzīgākie Krievijas politikas noliedzēji man norādīs uz brāļu Navaļniju tiesāšanu. Taču atkal kāds faktu salīdzinājums – Aleksejs Navaļnijs, kuram tiesa bija noteikusi mājas arestu, pārkāpa tā nosacījumus, uzskatot tos par nelikumīgiem, ik pa laikam atstāja to savas politiskās darbības veikšanai. Navaļnijs tika aizturēts, bet vēlāk nogādāts mājās. Arī man laika periodā no 2007.gada 10. jūlija līdz 2008.gada 22.februārim tika piemērots mājas arests. Ventspils pilsētas svētku laikā pie mājas, kurā dzīvoju, sapulcējās ļoti daudz cilvēku, kuri vēlējās man izteikt savu atbalstu un paust uzmundrinājumu. Es iznācu uz sava dzīvokļa lodžijas, kas ir tā sastāvdaļa. Šo faktu momentā izmantoja LR prokuratūra, apsūdzot mani drošības līdzekļa pārkāpšanā un pieprasot to mainīt pret stingrāku – apcietinājumu.
Tie ir tikai fakti, kurus salīdzinu. Nekādā veidā nemēģinu attaisnot jebkādu vardarbību, kur nu vēl dzīvības laupīšanu cilvēkam politisko uzskatu vai arī citu iemeslu dēļ. Tomēr liela daļa aktīvāko politiskā procesa vērtētāju, tostarp, arī mediji, lai arī sevi dēvē par demokrātiem un liberālu uzskatu paudējiem, patiesībā ir visneiecietīgākie pret atšķirīgu viedokļu un politisko uzskatu esamību.
Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs
