Diemžēl nav izdevusies parakstu vākšana pret grozījumiem jaunajā Ostu likumā, kas nozīmē, ka likums tā jaunajā redakcijā stāsies spēkā. Kā norāda Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs, jaunais likums būtībā atgriež Latvijas ostu pārvaldībā padomju laikus.

Lembergs intervijā portālam “Ventas Balss” izteica bažas par to, vai Jaunās konservatīvās partijas uzspiestais ostu pārvaldības modelis būs dzīvotspējīgs.

“Padomju laikā ostu pārvaldīja valsts uzņēmums Ventspils Tirdzniecības osta. Pie kā noveda tāda pārvaldība, labi atceras vecākās paaudzes ventspilnieki, – pie milzīgām ekoloģiskām problēmām, kas savukārt noveda mūsu pilsētu līdz ekoloģiskās katastrofas robežai un pie konflikta starp pilsētu un ostu. Esmu pret padomju laika modeli, jo tas pierādīja, ka nav dzīvotspējīgs,” uzsvēra Lembergs.

Kavējoties atmiņās par laiku, kad valsts pārvaldīja Latvijas ostas, viņš norādīja: “Naudu no Ventspils ostas ienākumiem paņēma Latvijas Kuģniecība un Maskava, bet visas problēmas palika ventspilniekiem. Pēc 32 gadiem Latvijas ostu pārvaldībā, lai cik paradoksāli tas nebūtu, atkal atgriežas padomju laiks.”

Savukārt Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) atzina, ka diemžēl Latvijā ir izveidota tāda kārtība, ka referendumu tautai vairs nav iespējams iniciēt. Vienlaikus viņš izteica pateicību tiem 7290 pilsoņiem, kuri tomēr ir aizgājuši parakstīties un kuriem rūp Latvijas tālākās attīstības liktenis un kuri Ostu likuma grozījumos redz riskus un ierakstītas nejēdzības.

“Ar Ostu likuma grozījumiem pretlikumīgi tiek atņemti īpašumi Ventspils un Rīgas pašvaldībām. Tie tiks iekļauti valsts kapitālsabiedrībās. Jaunā konservatīvā partija ar Jāni Bordānu priekšgalā un citi politiķi saka, ka šīs kapitāldaļas varēs kotēt biržā. Tā nepārprotami ir slēpta privatizācija,” intervijā “Neatkarīgajā” izteicās Krauze.

Kā zināms, nesen noslēdzās parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturēto likumu “Grozījumi Likumā par ostām”. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā provizoriskā informācija no parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 10. marta līdz 8. aprīlim piedalījušies 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Foto: F64