Attieksme pret Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu darbībām un tām, kas tādas nav, ir uzskatāmi atšķirīga, novērojis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Kāds ir vērtējums, ja kāda cita valsts, piemēram, iebrūk NATO valstī? Vai tas ir labi vai slikti? Ir pieņemams vai nav pieņemams? Tad darbojas 5. pants – jāiet palīgā. Bet ja NATO valsts iebrūk kādā citā valstī? Piemēram, ASV vai Lielbritānija iebrūk Irākā. Tas ir labi vai slikti? Ir jāsauc Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) Drošības padome? Ja ASV iebrūk Afganistānā – tas ir labi vai slikti? Ir jāsauc Apvienoto Nāciju Organizāciju Drošības padomes sēde? Ja Turcija uzbrūk Sīrijā kurdiem, ir jāsauc ANO Drošības padomes sēde? Šoreiz ir,” komentēja Lembergs.

Viņš gan norādīja, ka ne pirmo reizi Turcija iebrūk Sīrijā un cīnās pret kurdiem. “Gadu desmitiem tas tā ir, bet kāpēc šoreiz tā? Tāpēc, ka kurdi tikko bija sabiedrotie ASV cīņā ar radikāliem Islāma spēkiem Sīrijas teritorijā. Bet kas notiktu, ja kurdi nebūtu bijuši ASV sabiedrotie un Turcija būtu iebrukusi kārtējo reizi? Tad tas būtu labi, bet tā kā viņi ir ASV sabiedrotie, tas tagad ir slikti,” sacīja politiķis.

“Sanāk, ka vai nu jebkura valsts var iebrukt jebkurā valstī, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses – tā ir viena pieeja un to praktizē daudzas valstis, un viņas nevar nosodīt. Domāju, ka ļoti pareizi, preventīvi dodot triecienus, dara Izraēla. Un Turcijai ir tāda pati iespēja. Arī ASV ir tāda pati iespēja. [..] Es tagad nerunāju par to, ka tas ir labi, bet ka vajadzētu būt vienādai pieejai. Vai nu visi drīkst, vai nu neviens nedrīkst,” uzskata Lembergs.

Tas pats attiecināms arī uz darbaļaužu demonstrācijām. Pēc politiķa sacītā, piemēram, ja tūkstotis demonstrantu tiek apcietināti Honkongā vai Krievijā, tas ir antidemokrātiski, bet ja Francijā vai Lielbritānijā tiek apcietināti, tad to sauc par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Foto: F64