Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, tā lēmis Ministru kabinets, nododot grozījumus Likumā par ostām tālākai skatīšanai Saeimā. Lai arī uzņēmēji un iesaistīto pašvaldību pārstāvji uzskata, ka par ostu reformu nepieciešamas vēl plašākas diskusijas, valdība norādījusi, ka tādas paredzētas Saeimā.

Vienlaikus satraukumu rada zemais ostu kravu apgrozījums – jau tagad Latvijas ostu kravu apgrozījums ir krities par vairāk nekā pusi, ja salīdzina ar 2019. gadu. Atsevišķi eksperti pauduši bažas, ka ostu reforma situāciju tikai pasliktinās.

Līdzīgi uzskata arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurā ieskatā Kariņa valdība apzināti mērķtiecīgi un rezultatīvi strādā, lai sagrautu Latvijas transporta, tai skaitā Latvijas valsts dzelzceļa un valsts ostu sektoru.

“Transporta pakalpojumu īpatsvars kopējā Latvijas preču un pakalpojumu eksportā no 11,8% 2018. gadā samazinājies līdz 7,9% 2020. gadā. Šīs valdības mērķis – maksimāli sagraut valsts dzelzceļu un ostas, padarīt to infrastruktūru mazvērtīgu, lai to lēti privatizētu. Tas skaidri ierakstīts valdības faktiskā vadītāja Bordāna 2019. gada janvāra darbības programmā. Pēc Bordāna un Kariņa domām, Latvijas liekākais mīnuss ir atrašanās pie Baltijas jūras, kur ir trīs lielās ostas, starptautisko ceļu krustpunkts. Bordāna-Kariņa valdības “sasniegumi” ir iespaidīgi,” komentējis Lembergs.

Viņš uzsver, ka jebkurš tranzīts, t.sk. kravu tranzīts, “ražo” iekšzemes kopproduktu, sociālo, iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma un citus nodokļus: “Katra tranzīta tonna ir Latvijas ienākums. Atkarībā no tranzīta kravas veida tiek nopelnīti 11-15 eiro par pārkrauto tonnu. Ja Latvija, kā to vēlas Bordāns ar Kariņu, atsakās no starptautiskās darba dalīšanas jeb tranzīta, tad tā ir muļķība kvadrātā. Tas nav iespējams. Atteikties no tranzīta – dzelzceļa, ostām, lidostām, autotransporta, pasažieru pārvadājumiem – ir muļķīgs, absurds pieņēmums. Tas ir neiespējami! Totālu pašizolāciju nav proponējis ne Staļins, ne Hitlers. Es nezinu par Ziemeļkoreju.”

Jāatzīmē, ka ne viens vien ostu reformas diskusijas dalībnieks vairākkārt uzsvēra, ka reformai trūkst ekonomiskās analīzes un nav bijis pietiekami efektīvs dialogs ar uzņēmējiem. Valdībai pat ieteikts nevirzīt reformas ķeksīša dēļ, taču, šķiet, ka tā nemaz nav gatava klausīties.

Foto: F64