Uzskatām, ka jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts diemžēl ir ļoti politisks un negatavs. Aicināsim koalīcijas partnerus būt nopietnākiem, atbildīgākiem un norādīsim, ka pie šī likumprojekta vēl vajag stipri piestrādāt.
Tika aktīvi propagandēts, ka veselības finansēšana tiek saistīta ar nomaksātiem nodokļiem, un šajā sakarā uzlabosies finansējums medicīnai un arī cilvēku ieinteresētība maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jāsaka, ka tā ir tāda acu aizmālēšana. Tas, kas ir paredzēts likumprojektā, un faktiskās prognozes ir pilnīgi atšķirīgas. Pirmkārt, ja pieņem šo likumu, ap 100 tūkstoši cilvēku faktiski paliek bez medicīniskās palīdzības, izņemot neatliekamo. Tie ir tie, kas veic sezonas darbu. 100 tūkstoši – tas ir liels skaits. Tas nozīmē, ka viņi būs veselības aprūpē neaprūpēti. Skaidrs, ka viņi ir maznodrošināti, tātad tas gulsies uz pašvaldību pleciem – viņi meklēs pabalstus, lai varētu nomaksāt medicīniskos pakalpojumus.
Nākamais, kas ir interesanti – valsts budžeta prognozē uz 2014./2015./2016. gadu finansējums veselības aizsardzībai nemainās. Apmēram ap 714 miljoniem latu. Bet likumprojekta anotācijā finansējums veselības aizsardzībai 2016. gadā pieaug par 290 miljoniem. Tātad budžeta prognoze, ko pieņēma decembrī vai novembrī, un likuma anotācijas cipari absolūti nesaskan.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pēc šobrīd spēkā esošā likuma ir paredzēts samazināt – 2015. gadā līdz 23% un 2016. gadā līdz 22%. Tas viss būtu skaisti, bet, pirmkārt, pašvaldību ieņēmumi no šī nodokļa (85%) tādā gadījumā samazinās attiecīgi katru gadu apmēram par 47 miljoniem latu. Un proporcionāli 20% saņem valsts – arī tur samazinās. Līdz ar to finansējums veselības aizsardzībai samazinās. Turklāt, kā es dzirdēju, finanšu ministrs runāja, ka tiks samazināts neapliekamais minimums un atlaide par apgādājamo palielināsies. Tas atkal samazinās ieņemto IIN, līdz ar to samazināsies arī finansējums veselībai un samazināsies nauda pašvaldībām, kuru vajadzēs kompensēt uz tās daļas rēķina, kas šobrīd ienāk valsts budžetā. Līdz ar to tā ir tāda apmānīšana, jo ir pilnīgi skaidrs – uz 2016. gadu valstij vispār nepaliks ieņēmumi no IIN, ja viņi īsteno šos pasākumus. Līdz ar to runāt par IIN nomaksu un ienākumiem valsts budžetā un veselības finansēšanu – tā ir tukša salmu kulšana. Veselības ministrija šīs lietas vai nu nezina, vai… Vārdu sakot – labā roka nezina, ko dara kreisā.
Koncepcijā ir paredzēts, ka medicīnai atvēlētā finansējuma īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pieaugs no 2,9% 2014 līdz 3,7% 2016.gadā, bet budžeta prognozē, kas ir apstiprināta pirms 2 mēnešiem, ir paredzēts, ka finansējums medicīnai pret IKP samazināsies no 2,9% līdz 2,5%. Likumprojekts saka, ka būs vairāk, bet budžeta prognoze saka, ka būs mazāk. Bet budžeta prognoze ir apstiprināta ar likumu. Vēl vairāk – kad 2012. gadā apstiprināja Valda Dombrovska valdības rīcības plānu, bija paredzēts, ka 2014.gadā finansējums medicīnai pret IKP būs 4,5%. Tagad budžetā paredzēts 2,9%. Kā var nesolīt! Vienkārši ir redzams, ka, sastādot valdības deklarāciju, valdības rīcības plānu, lai nestrīdētos, piekrīt visam, ko raksta. Lai būtu miers, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka gan Finanšu ministrija, gan, protams, premjers saprot, ka tā nebūs. Ja tās būtu iekšējās spēlītes, tad nekas. Bet tie ir publiski dokumenti. Uz to cilvēki orientējas. Viņi uzskata, ka būs labāk, bet būs sliktāk.
Turklāt jāveido reģistrs, lai zinātu, kuri cilvēki ir nomaksājuši nodokļus un kuriem tad ir tiesības uz pilnu medicīnisko aprūpi. Ir jāapkopo informācija no 9 dažādām institūcijām. Tas viss jāuztur, jāapstrādā. Kur cilvēks uzzinās? Kurš pratīs iegūt to informāciju? Ja cilvēks neprot strādāt ar internetu, kur viņš vērsīsies? Nekur viņš nevērsīsies, kamēr nenokļūs slimnīcā. Un, kad viņš nokļūs slimnīcā, pēkšņi var izrādīties, ka viņš nemaz nav starp tiem, kas var saņemt medicīnisko palīdzību. Ko tad darīt, kā tas būs? Slimnīca viņu aiz kājām un rokām izliks uz ielas?
