Jūlija sākumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā. Grozījumiem jāstājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinājusi arī privātajām mācību iestādēm piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām, kas faktiski nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot tieši krievu valodā.
“Liegums privātajās izglītības iestādēs īstenot studiju programmas krievu valodā ir dziļa tumsonība,” atzīst Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, skaidrojot to ar pirmsvēlēšanu populismu un cīņu pret krievu valodu. “Tas nav gudri. Cik Eiropas Savienības dalībvalstīs ir iespēja augstāko izglītību iegūt krievu valodā? Tikai trijās – Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Kāpēc lai mēs to nesaglabātu?” IZM pārskatā par augstāko izglītību 2017. gadā vēstīts, ka aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, kamēr valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat 1%. Kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.
Ventspils mērs arī minēja piemēru, ja studējošais no Eiropas vēlētos studēt ķīniešu valodā, un Latvijā to piedāvātu, tad tuvāk un izdevīgāk viņam būtu braukt mācīties uz šejieni, nevis Ķīnu. Krievu valodas saglabāšana privātajās mācību iestādēs nozīmētu mūsu augstākās izglītības iespēju apzināšanos, un tas cita starpā veicinātu uzņēmējdarbības vides stabilitāti Latvijā, skaidro mērs. Esošajā situācijā jau tā uz valsti ir grūti paļauties, ja atceramies cīņu ar “čaulas kompānijām” jeb nerezidentu kontu atvēršanu Latvijas bankās. “Populisms pirms vēlēšanām ir sasniedzis vēl nebijušus apmērus,” norāda mērs, ironizējot, ka “ja kāds ir pret krievu valodu, tad viņš ir tas īstais latvietis”. “Šādi Saeimas lēmumi norāda uz totalitāru domāšanu un cīņu ar aizliegumu metodēm,” rezumē Lembergs.
“Privātas augstskolas ir izveidojušas akreditētas programmas, ieguldījušas savus resursus, tur ir mācībspēki un studenti. Tā taču ir uzņēmējdarbība. Ja pēkšņi to visu aizliegs un aiztaisīs ciet, zudīs paļāvība uz valsti.” Ventspils pilsētas pašvaldības vadītājs aizstāv ideju mācīt jebkurā valodā un aicina stabilizēt jau tā svārstīgo uzņēmējdarbības vidi. To pamato arī tiesiskās paļāvības princips, kas ir viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība.
Atsaucoties uz pirmsvēlēšanu emocijām, Lembergs aicina nepadoties politiķu populismam un skatīties plašākā mērogā, piemēram, veicinot, nevis postot, mūsu valsts uzņēmējdarbības vidi.
