Jāatgādina, ka jau 2010.gada novembrī, kad tika plānoti konsolidācijas pasākumi attiecībā par 2011.gada budžetu, ievērojamu konsolidācijas daļu tika plānots realizēt uz pašvaldību budžetu rēķina. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinot par 1%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi palielinot par 2%, kā arī palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, uz pašvaldību budžeta rēķina tika plānots konsolidēt 44 milj. latu. Manas aktīvās rīcības rezultātā Finanšu ministrija un valdība piekrita palielināt pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no 80% līdz 82%, tādā veidā samazinot konsolidāciju pašvaldību budžetos par 14,4 milj. latu, raksta NRA.lv.
Diemžēl šogad valdībā nav ministru, kuri aktīvi cīnītos par pašvaldību interešu pārstāvēšanu Ministru kabinetā, kā rezultātā pašvaldību viedokli var aizstāvēt tikai biedrība – Latvijas Pašvaldību savienība – ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem. Neapšaubāmi, Latvijas Pašvaldību savienība var tikai apelēt pie Finanšu ministrijas un Ministru kabineta līdzjūtības pašvaldībām, bez līdzvērtīgām iespējām panākt objektīvu kompromisu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas publicēto informāciju 2012.gadā konsolidētajā kopbudžetā tiek plānots nodokļu ieņēmumu pieaugums 174.6 milj. latu apmērā (pret 2011.gada izpildi). Pašvaldību nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir aptuveni 20%. Manuprāt, pašvaldībām, līdzvērtīgi „iznesot konsolidācijas pasākumu smagumu”, būtu tiesības pretendēt uz ne mazāk kā 20% no nodokļu kopējā pieauguma, kas būtu 35 milj. latu. Ja 2012.gadā tiktu saglabāts IIN sadalījums pašvaldību budžetos 82% un valsts budžetā 18%, tad pašvaldību budžetos no kopējā nodokļu ieņēmumu pieauguma tiktu ieskaitīti aptuveni 18% jeb 32 milj. latu. Veicot IIN sadalījuma maiņu par labu valstij uz 80/20, pašvaldības 2012.gadā savos budžetos saņems tikai aptuveni 9% jeb 16 milj. latu no nodokļu ieņēmumu pieauguma. Līdz ar to valsts savā budžetā 2012.gadā saņems ne tikai visu pārējo nodokļu (PVN, akcīzes nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis u.c.) pieaugumu, kas ir 138 milj. latu, bet arī vēl 16 milj. latu, kas „atņemti” pašvaldībām.
Diskutējot par 2012.gada konsolidācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldībām, ir jāsaprot, kādus skaitļus salīdzina. Labākai izpratnei minēšu piemēru: 2011.gadā uzņēmums X samaksā IIN Ls 100, no kā pašvaldības saņem Ls 82 un valsts saņem Ls 18. Finanšu ministrija prognozē, ka 2012.gadā būs IIN pieaugums aptuveni 4% apmērā. Līdz ar to manā piemērā minētais uzņēmums 2012.gadā IIN samaksātu Ls 104 apmērā. Ņemot vērā, ka tiek piedāvāts pašvaldību budžetos ieskaitāmo IIN samazināt līdz 80%, tad pašvaldības no samaksātajiem Ls 104 saņems Ls 83.2, bet valsts budžetā tiks saņemti Ls 20.8. Ja 2012.gadā saglabātos 2011.gadam noteiktais IIN sadalījums (82% pašvaldību budžetos un 18% valsts budžetā), tad pašvaldības 2012.gadā saņemtu Ls 85.28 (nevis Ls 83.2). Šī starpība (Ls 2.08) tiek atņemta visām Latvijas pašvaldībām un ieskaitīta valsts budžetā. Protams, šajā piemērā redzamā dažu latu atšķirība nav būtiska, bet, pārvēršot to miljonos, atšķirība ir ļoti būtiska – vairāk kā 16 milj. latu.
Finanšu ministrija apgalvo, ka pašvaldībām tiek piedāvāts līdzvērtīgi uzņemties konsolidācijas pasākumus, un attiecībā par Valsts autoceļu fondu tiek piedāvāts par 5 milj. latu samazināt gan pašvaldībām, gan valstij pieejamos resursus. Jāatzīmē, ka pašvaldībām kopējais autoceļu fonds 2011.gadā ir 20.4 milj. latu, savukārt valsts budžetā tas ir 60.3 milj. latu. Līdz ar to katram ir saprotams, ka 5 milj. latu noņemt no 20 milj. latu nav tas pats, kas 5 milj. latu noņemt no 60.3 milj. latu. Tādējādi nevar runāt par līdzvērtīgu valsts un pašvaldību autoceļu fonda samazinājumu, ja pašvaldībām samazinājums ir 3 reizes lielāks (pašvaldībām samazinājums par 25%, bet valsts budžetā par 8%). Jāatzīmē, ka 2006.-2008.gadā pašvaldības saņēma 30% no kopējā autoceļu fonda, bet, sākoties krīzei, pašvaldības daļa autoceļu fondā arvien samazinājās, un saskaņā ar valdības piedāvāto 2012.gadā pašvaldības saņems tikai 22% no valsts autoceļu fonda.
Finanšu ministrija ir norādījusi, ka būtisks ir valsts budžeta finansējums 5,7 milj. latu apmērā pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi (IIN un NĪN) uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. Neapšaubāmi ikvienā Latvijas pašvaldībā ir jāspēj nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu apjoms. Taču vēršu uzmanību uz to, ka tā nav sistēmiska ilgtermiņa pieeja. Jau trešo gadu valdība piešķirs dotāciju noteiktām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas veikšanas. Šobrīd valdībai patīk 4 pilsētas, kurām piešķir dotāciju, lai ienākumi uz vienu iedzīvotāju nebūtu zemāki kā Ludzas novadā (novads ar zemākajiem ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju). Iespējams, nākošgad valdībai vairs nepatiks 4 pilsētas, bet tikai viena un dotāciju piešķirs tikai tai. Šobrīd nav saprotama argumentācija, kāpēc Ludzas novads ir pieņemts par etalonu, par kuru zemāki ieņēmumi pašvaldībai nevar būt. Manuprāt, pašvaldību finanšu izlīdzināšana ir jāregulē likumam (nevis valdības patikai vai nepatikai pret konkrētu pašvaldību) un attiecīgi no valsts budžeta jāpalielina finansējums izlīdzināšanas fondā, kamēr pašvaldību ieņēmumi sasniedz noteikto minimālo līmeni (saskaņā ar šobrīd esošajiem aprēķiniem dotāciju no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda 2012.gadā saņems 91 pašvaldība).
Šobrīd tiek pārmests, ka Ventspils pilsētas pašvaldība rūpējas tikai par savu budžetu, nedomājot par citām pašvaldībām. Neesmu apgalvojis, ka pašvaldībām nav nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstam un Dzīvokļu pabalstiem. Manuprāt, ņemot vērā plānoto nodokļu ieņēmumu pieaugumu 2012.gadā, no valsts budžeta būtu jāsaglabā GMI un Dzīvokļu pabalstu līdzfinansējums, kā arī jāsaglabā IIN proporcija 82/18. Šādā gadījumā pašvaldības ar mazākiem ieņēmumiem ne tikai saņemtu par 2 procentpunktiem lielākus IIN ieņēmumus savos budžetos, bet vēlreiz caur Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu saņemtu finansējumu no tā saucamajām turīgākajām pašvaldībām. Piemēram, ja IIN proporcija 2012.gadā būtu 82/18, Ventspils pilsētas pašvaldība izlīdzināšanas fondā iemaksātu par aptuveni 150 tūkst. latu vairāk, nekā tiek plānots iemaksāt šobrīd.
Ņemot vērā iepriekš minēto, diemžēl nākas secināt, ka šobrīd nav neviena, kas pilnvērtīgi varētu aizstāvēt visu Latvijas pašvaldību intereses valdībā.
