Pirms jaunā mācību gada uzsākšanas, 26. augustā Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā uz sanāksmi “Skolu paveiktais un turpmākie uzdevumi skolēnu kompetenču attīstīšanā” pulcējās gandrīz 200 Ventspils pilsētas pedagogi.
Sanāksmē ar Ventspils pedagogiem tikās un viņus uzrunāja arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Savas uzstāšanās laikā viņš stāstīja par paveikto un iecerēto, kā arī mudināja pedagogus stādīt lielus mērķus un nebaidīties no izaicinājumiem.
“Atgādināšu, ka pirms gada ar jaunu materiālu tehnisko bāzi sāka strādāt jaunais Ventspils Tehnikums”, savas uzstāšanās ievadā minēja domes priekšsēdētājs. “Tehnikuma būtiskākais izaicinājums ir iziet ārpus Ventspils pilsētas un būt konkurētspējīgam, piesaistot mācību procesam jaunatni no visas Latvijas. Bet jūsu izaicinājums – lai vidusskolās arī pie jums kāds paliek mācīties! Es jums to novēlu, jo viens bez otra nevar eksistēt”, vēlēja Lembergs.
“Izaicinājums, pie kura mēs ļoti strādājam un pret kuru ir liela pretdarbība zināmās politiskajās aprindās, ir Ventspils valsts Mūzikas vidusskolas jaunās ēkas būvniecība. Divas reizes Satversmes tiesā tika iesniegta prasība, lai Satversmes tiesa iejauktos šajā procesā, bet tas viss ir beidzies ar fiasko. Tuvākās nedēļas vai divu laikā tiks parakstīts līgums, lai skolu varētu sākt būvēt. Ventspils valsts Mūzikas vidusskolai būs plašāka kultūras funkcija [..] – tas ir būtisks attīstības moments un mērogs visā Ziemeļkurzemē.
Mēs [pašvaldība] strādājam ļoti daudzās jomās, īstenojot dažādas atbalsta programmas. Gadā tas kopumā izmaksā vienu miljonu eiro.
Neatceros, kurš no pedagogiem uzstājās šajā zālē, bet viņa uzstāšanās deva impulsu mums, domes vadībai izveidot sistēmu “Gudrinieks”. Esam šo sistēmu izveidojuši – tā ir visu pilsētu aptveroša, no bērnudārziem līdz pat 12.klasei. Tādas sistēmas, kas aptvertu visu pilsētu, nav nekur citur Latvijā, tā ir tālāk jāattīsta! Šajā virzienā mums ļoti cītīgi jāstrādā – uz radošumu, domāšanu, sistēmisko pieeju domāšanā, apvienojot dažādas zināšanas no dažādiem priekšmetiem. Tas mums maksā 150 tūkstošus eiro gadā, bet tā ir lietderīgi iztērēta nauda”, uzsvēra Lembergs.
“Otra ļoti liela darbības programma, kurai domes vadība impulsu guva tieši šeit, ir mācīšanās kvalitātes jautājums. Ideja par to radās brīdī, kad bija liels spiediens, ka vajag jaunu, modernu tehnisko aprīkojumu, digitālās tāfeles utt.. Tad radās jautājums – kā to visu izmantot? Prasīt ir viena lieta, mācēt – pavisam cita. Ja nemāk, tad vajag palīdzēt iemācīties, nevis kritizēt”, sākotnējo ieceri skaidroja pilsētas mērs. “[..]Redzu, kā jūs esat strādājuši – klimats ir mainījies ļoti pozitīvā virzienā! Šajā finanšu gadā programma izmaksā 220 tūkst. eiro, tai ir daudzi posmi, un mēs to mērķtiecīgi turpināsim īstenot”, atzina Ventspils mērs.
“Turpināsim arī audzēkņu izaugsmes sekmēšanas programmu. Tā nav lēta – maksā vairāk nekā 50 tūkst. eiro, bet ļauj 12. klases latviešu valodā un matemātikā dalīt uz pusēm, lai skolēni varētu labāk sagatavoties gan centralizētajiem eksāmeniem, gan tālākajam startam dzīvē.
Pavisam nesen – pagājušajā gadā – uzsākām datorprasmju apguves programmu. Tā ir ļoti liela programma. Skolām finansējums gan ir tikai aptuveni 30 tūkst. eiro, bet Ventspils Digitālam centram – piešķirti 206 tūkst. eiro. Ja pagājušajā gadā pulciņos Digitālajā centrā mācījās 300 bērni, tad šogad prasmes apgūs jau 500 bērni. Ir 10 virzieni, sākot ar filmēšanu Digitālajā centrā un beidzot ar programmēšanu. Tas nozīmē, ka visiem, kas vēlas, mēs dodam šo pieeju apmācībām”, apjomīgās Ventspils digitālo apmācību iespējas komentēja Lembergs, aicinot arī skolas mērķtiecīgi strādāt šajā virzienā. “Tas, kurš ir labs korifejs datorprasmēs, ir arī konkurētspējīgs pasaulē. Tas, kurš nav, tad tam nav nākotnes”, viedokli pauda pilsētas mērs.
“Vēl mēs pirmie Latvijā esam ieviesuši vienu papildus fizkultūras stundu 3-6 klasēm, jo labi zinām, ka sākot ar pārtiku un mazkustīgu dzīvesveidu bērnu fiziskā kondīcija nav augsta”, padarīto rezumēja Lembergs.
Sanāksmē Ventspils mērs skaidroja arī pedagogu darba samaksas jautājumu: “Darba samaksas procesā bijām ļoti iesaistījušies, arī politiski, un šis process ilga trīs gadus. Pirmais variants – ar saukli “palielināt”- paredzēja Ventspils skolotāju algu samazināt par 18%. Tad sekoja ministres Seiles kundzes variants, kad Ventspils skolotājiem iznāca 23% pielikums. Bet beigās [valsts] pieņēma 6% pielikumu. Āķis ir tur, ka pastāv normatīvs, kādam minimālajam skolēnu skaitam jābūt klasē. Bet viena daļa no skolām un klasēm [atbilstoši šim normatīvam] “apmirs”, un veidosies ekonomija. Un tiem skolotājiem un skolām, kas paliks dzīvas dabīgajā atlasē, tie dabūs šo naudu atpakaļ. Mēs neatbalstījām variantu, kas tagad aizgāja valdībā.
Bērnudārziem algas pieliek pašvaldība. Domē pieņemts lēmums, ka pirmskolas pedagogiem algas pieaugums būs lielāks, jo viņiem bija daudz mazākas algas. Viņiem būs 19% pieaugums, kas ir par 91 eiro vidēji mēnesī vairāk. Mēs piemaksāsim arī Mākslas un Sporta skolu pedagogiem. Viņiem [darba samaksas] pielikums ir no nākamā gada pirmā janvāra, tāpēc – lai neiznāk, ka viņi ir it kā “sodīti” – mēs no pašvaldības budžeta pieliksim klāt”, samaksas jautājumu rezumēja Lembergs.
“Mēs dūšīgi remontējamies par 750 tūkstošiem eiro – šī nauda tiek tērēta arī tam, lai būtu normāla materiālu tehniskā bāze. Tuvākajā laikā uzsāksim programmu izglītības kvalitātes veicināšanas ietvaros, apgūstot 4,8 miljonus Eiropas Savienības naudas, kā arī mēs paši pašvaldības naudu ieguldīsim. To jutīs visas skolas”. Lembergs atklāja, ka pašvaldība patlaban strādā arī pie lielāka projekta – metodiskā centra izveides, un izskata vairākus iespējamos variantus. Viens no tiem paredz, ka metodiskais centrs ar visu saturu ir speciāla piebūve vai ēka. Otrais variants, savukārt paredz iespēju, ka metodiskais centrs ir ģimnāzija, kura sadarbojas ar spēcīgākajiem metodiķiem no citām skolām, un tai tiek veidota izcila materiāli tehniskā bāze ar visu nepieciešamo. “Mēs pie šī jautājuma patlaban strādājam, un, ja jums ir kādas domas, nekautrējieties!” – pilsētas mērs aicināja pedagogus izteikt savus priekšlikumus. “Jo tad, kad būsim pieņēmuši lēmumu, un iztērēsim kādu pusotru miljonu eiro, tad visi ģenerāļi, būs gudri [..] tikai pēc kaujas. Tas tiešām ir dienas kārtības jautājums šajā kalendārajā gadā”, mudināja Lembergs.
“Ja es esmu sācis runāt par ģimnāziju – valsts Ventspils 1.ģimnāzijai ir jākļūst Latvijas ģimnāziju TOP 3”, tik augstu mērķi izvirzīt ģimnāziju aicināja Ventspils mērs. “To nevar izdarīt vienā dienā, bet var izdarīt 5-6 gados. Ar ko mēs esam sliktāki nekā ģimnāzijas, kas ir Rīgā? [..] Mēs to varam izdarīt! Tas ir izdarāms, un tādi augsti mērķi jāstāda, tā nav nekāda utopija! Ja mēs pieietu, ka mēs to nevaram, tad Rebeka Koha nebūtu ieguvusi 4.vietu olimpiskajās spēlēs, un viņa ir tepat pie mums – Ventspils 6. vidusskolā mācījusies! [..] Ja mēs varam būt ceturtie olimpiādē, un esam bijuši otrie un trešie, tad kāpēc mūsu ģimnāzija nevarētu būt trešā Latvijā – es jau nestādu jautājumu, ka pasaulē – jūs saprotat manu pieticību?”, iedrošināja Lembergs.
“Tiekoties ar jauniešiem Ventspils Jauniešu mājā, sadzirdējām divas tēmas, kas viņus uztrauca. Par karjeras iespējām – visi kā viens teica, ka [..] tā ir problēma skolās – izlemt, kur iet, kur virzīties, [..] ka nav pietiekami palīdzēts. [..]Runa ir, ko jaunietis darīs pēc skolas gan pēc devītās, gan 12. klases. Otrs jautājums skar biznesa pamatu apgūšanu. Mums radās doma – Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā ir “Ideju inkubators”, kas palīdz interesentiem idejas atstrādāt un noteikt -vai tas der, vai neder jau uzņēmuma veidošanas periodā. Būtu pareizi, ka “Ideju inkubatoram”, kuru mēs finansējam no pašvaldības līdzekļiem, [..] izveidotos sadarbība ar skolām. Mēs labi saprotam – pedagogam, kas ir tālu no biznesa vides un ikdienā ar to nenodarbojas, tagad pēkšņi “ielekt”, būt gudriem un mācīt to, būtu ļoti sarežģīti un praktiski neiespējami”, ideju skaidroja Ventspils mērs.
“Patīkami, ka Ventspilī mācās apmēram 660 citu pašvaldību skolēni. Ja šis skaits pieaug, tas nozīmē, ka esam konkurētspējīgāki un vairāk vecāku savus bērnus uztic Ventspils skolām [..]. Vajadzētu, lai bērni no Kuldīgas, Talsiem un citām pilsētām, mācās nevis savās mājās, bet Ventspilī – ģimnāzijā, vidusskolā… [..]. Mēs esam atvērtā konkurētspējīgā vidē, un mobilitāte cilvēkiem šobrīd ir ļoti augsta – gan jauniešiem, gan viņu vecākiem. Mēs [Ventspilī] viņiem varam piedāvāt perfektu vidi un mācību saturu, mācību kvalitāti. Mēs neapšaubāmi esam konkurētspējīgi pateicoties pedagogiem, jo visu pārējo jebkurš var nopirkt vai izveidot”, atzina Lembergs, aicinot raudzīties nākotnē vēl tālāk un plašāk.
“Ventspilij ir sadraudzības pilsēta Ķīnā – Ningbo ar 5,8 miljoniem iedzīvotāju, un sadraudzības rajons Šanhajā ar 5,4 miljoniem iedzīvotāju. Ķīnā tūlīt sāks dzīvot 1,4 miljardi iedzīvotāju – tā ir otrā ekonomika pasaulē. Tie, kuri tagad sāks pirmo klasi, piedzīvos laiku, ka Ķīna būs pirmā ekonomika pasaulē. Ķīna ļoti aktīvi strādā, veidojot biznesa telpu Eiropas Savienībā, un Latvija aktīvi strādā pie tā, lai Ķīna veidotu ekonomisko telpu arī Latvijā. Arī Ventspilij ir sava pārstāvniecība Ķīnā – mēs visu laiku piedāvājam Ventspili investoriem kā industrijas, loģistikas centru, un kā ostas termināļu attīstības vietu. Neteikšu, ka mums ir lieli panākumi, bet mēs turpinām pie tā strādāt[..]”, apņēmību pauda Lembergs, dodot padomu apgūt ķīniešu valodu arī skolēniem, kuri vēl uzsāks mācību gaitas. “ Tie pirmklasnieki, kuri tagad sāk mācīties, darbaspēka tirgū pēc 15-20 gadiem būs ļoti spēcīgi, konkurētspējīgi, un varēs pelnīt lielu naudu. Tāpēc mēs strādāsim pie tā”, nobeigumā sacīja Lembergs.
Aivars Lembergs, Ventspils mērs
