Šobrīd ir ļoti trauksmains laiks, kas saistās ar ģeopolitisko cīņu, kas ir izvērsusies starp Rietumeiropas valstīm un ASV no vienas puses un Krieviju no otras puses. Līdz ar to mums ir pamats satraukties par pašvaldības budžeta stāvokli. Mums ir pamats satraukties par darba devēju iespējām izdzīvot šajos apstākļos, jo situācija pasliktinās. Šī gada 7 mēnešu pašvaldības budžeta rezultāti ir labi. Plānotie budžeta ieņēmumi ir pārsniegti par 5%, un iekasēts ir 600 tūkst. eiro vairāk, nekā bija plānots. Ir arī 1,5% pieaugums pret iepriekšējo gadu, tas dod aptuveni 200 tūkst. eiro vairāk ieņēmumu nekā pirms gada, kas, protams, nav daudz, jo ir inflācija. Tā kā pēc būtības mēs esam ar to pašu naudu. Vienlaicīgi mēs esam ļoti uzmanīgi šajā krīzes situācijā, diemžēl tā ir atkal ģeopolitiskā krīze, līdzīgi kā krīze 2008.gadā, kas faktiski veidojās ASV. Tagad arī tāda veidojas, tikai tam ir citi cēloņi. Tāpēc mums ir 10 milj. eiro uzkrājums – brīva nauda kontā. Varbūt mēs kaut kādus atsevišķus investīciju plānus pieturēsim, raugoties, kas notiks tālāk.
Kāpēc tādām bažām ir pamats? Eiropas Savienības (ES) un ASV sankcijas jau ir skārušas Ventspils ostu, tātad Rietumvalstu un ASV sankcijas pret Krieviju jau ir skārušas Ventspils ostu, Ventspils brīvostu un Ventspils pašvaldību. Neiegūtie ieņēmumi, ko neiegūst Ventspils brīvosta ir apmēram 500 tūkst. eiro mēnesī un apmēram 50 tūkst.pašvaldībai. Tātad gada zaudējumi šobrīd mūsu budžetam ir apmēram 600 tūkst. eiro, Ventspils brīvostas zaudējumi gadā ir ap 6 milj. eiro. Ir tāda ogļu raktuve Zarečnaja, kuras gala īpašnieks ir tāds liels Krievijas uzņēmums Ural Vagon Zavod, kas, starp citu, būvē arī tankus un ir valsts uzņēmums, – tātad ir embargo nepirkt ogles, kas iegūtas šajā šahtā Zarečnajā, bet tā ir galvenais klients Ventspils Tirdzniecības ostai un Baltic Coal terminālam. Šīs ogles netiek pirktas, lai gan bija kontakti. Bija tā, ka kuģis jau bija ceļā uz saņemšanas vietu Francijā, bet viņam tika atteikts, ka nepieņem ogles.
Nu, lūk. Vai krievi spēs pārorientēt tirgu vai nespēs, nav atkarīgs ne no Ventspils, ne Latvijas, ne arī no tiem termināliem, šajā gadījumā mēs esam situācijas ķīlnieki. Pēc tām ziņām, ko es saprotu, nākamais ES un ASV solis var būt aizliegums pirkt Krievijas ogles vispār. Tādā gadījumā šīs sankcijas tieši skars mūsu Ventspils siltumu, jo ogles tiek pirktas no Krievijas, jo tur ir vislētāk; un ne tāpēc, ka patīk Krievija un ogles būtu baltas, nevis melnas. Nākamais solis, kas praktiski apturēs Latvijas dzelzceļa darbību un arī ostu darbību un pēc būtības aptur visu Latviju, ja ES un ASV pieņem lēmumu nepirkt, uzlikt embargo Krievijā ražotiem naftas produktiem. Tādā gadījumā dzelzceļš apstājas, apstājas LatOstTrans, apstājas pēc būtības arī ostas – ne 100%, bet praktiski, jo tekošās izmaksas ir būtiski lielākas, nekā ieņēmumi. Tādā gadījumā kuģu nav un ostu maksas nav.
Šajos apstākļos ļoti bažīgu rada situācija, kāda bija šobrīd – visiem bija, protams, skaidrs, ka ES un ASV sankcijas pret Krieviju izsauc Krievijas pretreakciju – kādos virzienos tā var būt, to ļoti viegli var prognozēt. Protams, jautājums ir tikai par secību. Ja atceraties, tad par sankcijām pret Krieviju vienošanās ES bija jau aprīlī, diemžēl tagad, kad reāli pretsankcijas Krievija pieņēma, tad diemžēl izrādījās, ka Latvijas valdība aiz slēgtām durvīm nekam nav gatava. Es sapratu, ka viņiem ir rīcības plāns, turklāt rīcības plānam jābūt tādam, ka tiek kompensēti visi zaudējumi. Turklāt Rinkēvičs paziņoja, ka ES un ASV tiks realizēta palīdzības solidaritātes programma. Tātad dzīva nauda ienāks Latvijas valsts budžetā, un tā tiks sadalīta tiem, kas cieš no Rietumu sankcijām vai Krievijas pretsankcijām. Izrādās, ka tikai tagad tas jautājums tiek stādīts, tā vietā, lai nauda jau sen būtu kontā un varētu sākt izmaksāt, tajā skaitā Ventspils pašvaldības budžetā. Diemžēl tādas naudas nav, par to vispār nav runāts. Protams, lai arī Rinkēvičs apsolīja un zvērēja, ka tāda solidaritātes programma ir un nauda būs, es tam neticu, jo ģeopolitiskajā cīņā mēs esam tikai, tā teikt, karogs pie daudziem citiem karogiem. Tie zaudējumi, kas ir Latvijai un ko Latvijas iedzīvotāji cieš, atkal būs uz Latvijas iedzīvotāju pleciem. Tāda ir mana pārliecība. Dievs dod, ka es kļūdos un ES un ASV pārskaitīs Latvijai dzīvu naudu un kompensēs. Tāpēc mēs esam ļoti uzmanīgi, un virkni investīciju projektu mēs pieturēsim. Tas, protams, negatīvi atsauksies uz būvniecības nozari, bet mums ir jāsaglabā dzīvotspēja, – lai netiktu slēgti bērnudārzi, skolas, jānodrošina visas komunālās saimniecības darbība – mēs nevaram pieļaut, ka atkritumi netiek izvesti u.t.t., bet diemžēl Latvija līdz tam var nonākt. Diemžēl tas tā ir.
Ja runājam par pēdējām Krievijas atbildes sankcijām uz Rietumu sankcijām, tad šobrīd pārtikas nozarē tās Ventspili praktiski neskar, bet, ja Krievija tās paplašinās, piemēram, iekļaus tajā skaitā zivju konservus, tad Ventspilī darbu var pazaudēt gandrīz 1000 cilvēku, no tiem 60% ir ventspilnieki. Budžeta ieņēmumi gadā samazināsies vēl par 700 tūkst. eiro. Tā kā tas jau būs ļoti smagi. Protams, mani ļoti uztrauc, ka Rietumi un ASV netaisās palīdzēt. Es ceru, ka Merkeles kundze, kas rīt, cik es saprotu, būs Rīgā, atvedīs naudu priekš Latvijas, lai kompensētu Latvijas zaudējumus, kādi tai radušies apstākļos, kad Vācija, ASV, Francija un citas lielās ES valstis kopā ar ASV cīnās ar Krieviju par ģeopolitisko vietu – šajā gadījumā Ukrainas teritorijā. Katram tur ir savas ģeopolitiskās intereses, un, protams, cilvēks ir pēc tā visa. Tāda ir tā situācija ar sankcijām. Diemžēl Rinkēvičs ir pazudis no publiskās telpas, bija lielākais kliedzējs par sankcijām, bet tagad viņa nav. Gļēvs viņš ir bijis un būs, vienmēr viņš ir līdis ārā ar skaļiem paziņojumiem par sankcijām, bet vienlaicīgi, kad vajag kompensēt un atvest dzīvu naudu, tad… Man liekas, ka pārtikas nozares problēmas Latvijā var atrisināt ļoti vienkārši – būtu pareizi, ka to pārtikas produktu apjomu, ko Krievija pirka un tagad vairs nepērk, Latvija piegādātu NATO karaspēkam. Viņi iepirktu visu šo Latvijas pārtiku, tas nav daudz, tikai neliela daļa no visa tā, ko viņi patērē. To var atrisināt nedēļas laikā, ieskaitot, protams, arī zivju konservus. Tā jāpāriet pilnīgi visam, lai noņemtu jebkurus riskus un tālākās sankcijas. Es ceru, ka mūsu valdība šādu vienošanos ar NATO ir noslēgusi, un ceru, ka tuvāko nedēļu laikā Latvijas pārtikas ražotāji visu savu saražoto produkciju piegādās NATO karaspēkam, baros to tuvās un tālās zemēs. Līdz ar to situācija Latvijas tautsaimniecībā uzlabosies, nevis pasliktināsies. Mēs varēsim turpināt paredzēto investīciju programmu, un arī nebūs tādu satraukumu kā šobrīd, – kas būs tālāk.
Tā kā es gaidu, protams, arī no aizsardzības ministra, no ārlietu ministra šādu te labu ziņu, vai arī no Straujumas kundzes, no ekonomikas ministra. Te galvenais ir aizsardzības ministrs un ārlietu ministrs, ka viņi nodrošinātu pārtikas piegādes pilnā apjomā NATO. Nu tur ir valsts pasūtījums, tur iepirkums oficiāls, un, protams, ka šajos apstākļos jābūt solidaritātes programmai. Tā ir reāla, jo šobrīd ir reāls Latvijas nacionālās drošības apdraudējums, jo ne vienmēr jau nacionālās drošības apdraudējumam ir jābūt ar bumbām vai ar lodēm. Šajā gadījumā reāls apdraudējums ir tautsaimniecības stabilitātei, reāls apdraudējums ir Latvijas darba devējiem un arī, kas ir vissvarīgākais – Latvijas darba ņēmējiem, tātad vienkāršajiem cilvēkiem. Nu tad NATO jānāk mums palīgā, šādā vienkāršā veidā – bez ieročiem, bet ar saviem vēderiem, teiksim tā. Un varbūt varētu palielināt devas, – pārtikas devas NATO karavīriem, lai viņi vairāk apēd un līdz ar to uztur normālā stāvoklī tautsaimniecību. Tāpat man liekas, ka šis būtu īstais brīdis, lai Latvijas vispārizglītojošajās skolās un arī tehnikumos valsts pilnībā finansētu ēdināšanu visa veida audzēkņiem un arī studentiem. Bet tas attiecas tikai uz Latvijā saražotu pārtiku, tikai Latvijā saražotu pārtiku. Nošautu divus zaķus. Viens zaķis tātad ražotājiem – ir, kas pērk, ir kam piedāvāt, ir kam piegādāt un kas maksā. Tā ir valsts, kas šai gadījumā maksā. Un otrs ir, ka, protams, visi bērni būtu paēduši. Varētu pat ieviest, ka divreiz dienā barotu skolās – no rīta un pusdienās. Vakarā tikai jāēd mājās. Tāda vienkārša lieta. Jo, lai glābtu AirBaltic, iztērēja simts miljonus. Lai glābtu, lai samaksātu par Parex banku – miljardu samaksāja. Uz tā fona – tās ir kapeikas. To varētu finansēt no tās solidaritātes naudas, ko Latvijai ieskaitīs Eiropas Savienība un ASV.
Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs
