1. maija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) protests, prasot lielāku finansējumu veselības aprūpei, bija politiska akcija ar politiskiem mērķiem, un tam nebija nekāda sakara ar medicīnu, ar stāvokli medicīnā, ar medicīnas darbinieku interešu aizstāvēšanu, ar pacientu interešu aizstāvēšanu. Tā bija tīrā propagandas akcija, kas vērsta pret valdību. Politiski mērķi.
Latvijā tiek stiprināts nevis viena gada budžets [..], bet vēl divus gadu uz priekšu. Tas ir vidējā termiņa budžets. [..] Tur ir sadalīta nauda, prognozējot, kā pieaug IKP. [..] Tas tiek sadalīts politiskajām aktivitātēm jeb jaunajām politiskajām iniciatīvām.
2013. gada beigās stiprināja budžetu 2014., 2015. un 2016. gadam. Un šajā budžetā 2013.gada beigās, ko stiprināja Dombrovska valdība un veselības ministre Circene, tika apstiprināts budžets [Finansējums veselības nozarei/ ministrijai] 716 miljoni eiro jeb mazliet vairāk nekā 2013.gadā.
Nākamais veselības budžets 2016.gadam parādās 2014.gada beigās. Tas ir budžets 2015.,2016. un 2017. gadam. Tad veselības budžets tiek apstiprināts 745. Vairāk. Tad, kad stiprināja 716 miljonus, arodbiedrības protestēja, ka maz? [..] Protestu nebija, jo bija Dombrovska valdība un bija cits arī ministrs.
2014.gada beigās stiprināja 2015., 2016 un 2017. gada budžetu. 745 miljoni. Protesti bija, ka maz? Nebija. Kāpēc? Tad 745 pietika. Kāda valdība? Straujumas. Un 2016.gada veselības budžetu stiprināja 2015.gada beigās. Kas bija premjers 2015. gada beigās, kad pieņēma budžetu? Straujuma! Bija protesti, ka par maz medicīnai? Kādu budžetu apstiprināja? 771 [miljons]. Nebija nekādu protestu. Kad vajadzēja protestēt? Pēc tam, kad pieņemts budžets, pēc četriem, pieciem mēnešiem? Vai arī tad, kad to stiprina? Kurā brīdī jāprotestē? Kamēr var kaut ko izmainīt!
Tagad, kad Straujumas valdība iesniedza Saeimā, Saeima apstiprināja šo 771 [miljona budžetu]. Tātad novembrī šis cipars bija labs, arodbiedrības tas apmierināja. Paiet decembris, iesniedz Straujuma demisiju, paiet janvāris, februārī apstiprina Kučinska valdību, aprīlī pēkšņi arodbiedrības pamostas, ka 771 ir par maz un prasa Kučinska demisiju, kaut gan Kučinskis tajā laikā, kad to pieņēma – 2015. gada beigās, nebija premjers. Tātad, ja ir Straujuma, protestu nav, bet, ja ir Kučinskis – protesti ir.
Ja ir Straujuma un Dombrovskis, viņiem nav jādemisionē, jo par maz finansējuma veselības aizsardzībai, savukārt ja premjers ir Kučinskis, tad prasa, ka 771 ir par maz. Tad, kad bija 716 Dombrovska valdībā, kas neapšaubāmi ir mazāk, nekā 771, tad protesti bija? Nebija. Protesti bija, ka bija 745? Nebija. Tagad pieņēma 771 – arī nekādu protestu nebija. Prasa pielikt budžetā te naudu. Vai tad šobrīd dienas kārtībā budžets? Budžets ir apstiprināts. Ja ir runa par to, ka uz to budžetu, ko gatavo 2017., 2018., 2019.gadam, ka tur jāliek klāt – par to jau nav runas. Ir runa par šo budžetu.
Nu tad kāds secinājums? Jo mazāk – jo labāk, jo vairāk – jo sliktāk? [..] Kurš piekrīt tādai pieejai? Kaut kā neviens. Izrādās, ka mūsu arodbiedrības vadītāji nesaprot. Kāpēc viņi to nesaprot? Tāpēc, ka tā ir pasūtīta politiska akcija. Jūs jautāsiet – kas ir pasūtītājs? Ventspilī pasūtītāji, tai skaitā tie, kas ir cieši saistīti ar ģenerālprokuratūru, un konkrēti viens personāžs. Tie ir pasūtītāji un finansētāji. Tāds ir tas stāsts. Bet medicīna ir tikai iemesls, lai varētu taisīt akcijas pret valdību. Pārējo vērtējiet paši.
Aivars Lembergs, Ventspils mērs
