Latvijas Darba devēju konfederācija ir aktīvi iesaistījusies Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna izstrādē un uzsver, ka uzņēmēju sniegtie priekšlikumi ir vērsti uz reāla labuma došanu tautsaimniecībai.
“Mūsu pārliecība ir veidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas palīdzētu veicināt tautsaimniecības attīstību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Sakārtota uzņēmējdarbības vide kā viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu,” pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
LDDK uzskata, ka šim plānam un valdības darbam kopumā jābūt vērstam uz to, lai 2020. gadā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniegtu 17000 eiro (pašreizējo 12 500 vietā), savukārt nodokļu iekasējamība pieaugtu līdz 32%. Stratēģiskais mērķis ir fokusēties uz to, lai būtiski palielinātu tādu uzņēmumu skaitu un apgrozījumu, kuri ir ar augstu produktivitāti un pievienoto vērtību, orientējas uz eksportu, vienlaikus ir jā veicina jaunu uzņēmumu un biznesa ideju rašanos Latvijā.
Papildus plānā iekļautajām iecerēm, LDDK uzskata, ka uzņēmējdarbības vides sakārtošanai būtiska ir patlaban topošā Nodokļu politikas stratēģija kā arī darbs pie maksātnespējas procesa sakārtošanas un kopumā valsts iestāžu attieksmes maiņa pret uzņēmējiem.
Lai gan LDDK līdzdarbojās plāna izstrādē, darba devēji tomēr iebilst pret vairākiem atsevišķu ministriju piedāvātajiem risinājumiem.
LDDK norāda, ka viens no pasākumiem, kas veicami, ir samazināt uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo dienu skaitu, kā arī izmaksas. Darba devēju organizācija norāda, ka e-pakalpojumi ir tas virziens uz kuru ir jātiecas, lai samazinātu apkalpošanas izmaksas un paātrinātu pakalpojumu saņemšanu, mazinātu administratīvo slogu un birokrātiju.
“Uzņēmēji pieprasa iestādēm iespējas pēc iespējas vairāk piedāvāt elektroniskos pakalpojumus un Uzņēmumu reģistrs ir šo iestāžu skaitā, tādēļ uzskatām par nepamatotiem Tieslietu ministrijas iebildumus attiecībā uz priekšlikumu mazināt uzņēmuma reģistrācijas izmaksas no 180 eur līdz 100 eur, ja reģistrācija tiks veikta elektroniski. UR finansējuma jautājums ir jāskata citā kontekstā, nevis jāsaista ar e-pārvaldības ieviešanu,” par vienu no plānā iekļautajiem risinājumiem skaidrojumu sniedz L. Meņģelsone.
Maksātnespējas procesa reformas jau ir iesāktas un 6.janvārī grozījumi Maksātnespējas likumā ir stājušies spēkā, bet pie nākamajiem grozījumiem ir plānots strādāt šogad, taču LDDK uzsver, ka jaunais regulējums ir tikai viens no pirmajiem pasākumiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu un uzņēmēji sagaida, ka darbs pie tā tiks turpināts, lai Latvijā veidotu tiesisku un investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi.
LDDK iestājas un atbalsta principa “konsultē vispirms” ieviešanu valsts pārvaldes un uzņēmējus uzraugošo institūciju darbībā. Diemžēl Tieslietu ministrija uzskata, ka šāds princips nav piemērojams iestādēm, kam nav kompetences administratīvo sodu piemērošanā. “Mūsuprāt šāds skatījums ir pārāk šaurs, jo no tā izriet, ka tikai sodi ir kā instruments, kas nodrošina tiesību aktos noteikto procedūru ievērošanu. Uzņēmējiem labvēlīga vide ir tāda, kurā uzņēmēji saņem valsts pārvaldes iestāžu un uzraugošo iestāžu pakalpojumus gan dokumentu aprites veidā, gan kā palīdzību un konsultācijas,” pauž L. Meņģelsone.
Šiem pakalpojumiem jāietver arī potenciālo klientu informēšanu, piemēram, par izmaiņām likumdošanā, ceļa kartes sagatavošanu, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām pašām būtu jātērē maksimāli maz laika dokumentu sagatavošanai iesniegšanai valsts pārvaldes iestādēs.
Viens plānā iekļautajiem no priekšlikumiem paredz izskatīt iespēju ārvalstu uzņēmumiem kārtot grāmatvedību angļu valodā. LDDK neuzstāj, ka Valsts ieņēmumu dienestam nekavējoties ir jāspēj nodrošināt šādu iespēju, bet tā kā mēs esam noteikuši sev mērķi veidot uzņēmējiem draudzīgu vide un vēlamies piesaistīt ārvalstu investorus – tas būtu labs piedāvājums uzņēmējiem, kuri vēlas veidot meitas uzņēmumus Latvijā. “Skatoties tālākā perspektīvā – visticamāk, ka pēc gadiem 10 lielākajā daļā ES dalībvalstu jau šāda iespēja būs nodrošināta, tādēļ būtu tikai tālredzīgi par to domāt savlaicīgi un kā vieniem no pirmajiem piedāvāt šādu iespēju,” vērtē LDDK.
Vienotu viedokli nav izdevies panākt par ieceri, kas saistīta ar nekustamā īpašuma reģistrēšanu bez notāra starpniecības komersantiem, kas lieto drošu e-parakstu. LDDK, strādājot darba grupā un arī patlaban, atbalsta priekšlikumu ieviest nekustamā īpašuma reģistrēšanu bez notāra starpniecības komersantiem, kas lieto drošu e-parakstu. Juridiskajām personām ir jābūt iespējai lietot elektronisko parakstu nekustamā īpašuma reģistrācijas procesā t.i. iesniegt nostiprinājuma lūgumu par parakstītiem nekustamā īpašuma pirkuma līgumiem Zemesgrāmatā. Tai pat laikā paralēli var pastāvēt arī notariālā akta forma tiem, kas to vēlas izmantot. Kategoriski neatbalstām jauna birokrātiskā sloga uzlikšanu un papildus izmaksu radīšanu un iebilstam pret Tieslietu ministrijas piedāvāto procesu, ka vienīgā iespēja ir griezties pie notāra pēc apliecinājuma par darījuma esamību.
Foto: LDDK
