LDDK norāda, ka, lai gan šie rādītāji kopumā vērtējami kā ļoti augsti, tomēr Latvijā īstenotās reformas uzņēmējdarbības vidē un esošā situācijā nav uzskatāma par pabeigtu un ar viennozīmīgi pozitīviem rezultātiem visās jomās.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Sasniegtais rādītājs ir atzīstams, kas liecina arī par to, ka Latvija var izvirzīt un sasniegt arī ambiciozākus plānus attiecībā uz labāko biznesa klimatu ES. Šis ir arī apliecinājums tam, ka darba devēju sniegtie priekšlikumi par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu nes reālu labumu tautsaimniecībai un tās konkurētspējai, jo starptautiski reitingi un mūsu pozīcija tajos ir būtiska, lai ārvalstu investoriem būtu iespējams novērtēt mūsu ekonomiku un konkurētspēju salīdzinot ar citām valstīm. Turpinot uzklausīt darba devējus un īstenot to iesniegtos priekšlikumus, kopīgi varam sasniegt attīstīto ES valstu līmeni, kā Šveice, Beļģija, Austrija un Luksemburga.”
LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone norāda, ka kopumā reitingi palīdz valstij identificēt konkrētus problēmjautājumus, tomēr nav ieteicams pakārtot visas atbildīgo iestāžu darbības tikai konkrētu reitingu rādītāju procentpunktu sasniegšanai. Domājot par valsts konkurētspēju ir jāskatās plašāk, kādas reformas vai stimulus valsts nodrošina, lai veicinātu nodarbinātību, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanos, politisko stabilitāti u.c. Uzņēmējdarbības vides uzlabojumi iet roku rokā ar labklājības celšanos.”
Kā redzams pētījumā, visbūtiskāk Latvijas pozīciju „Doing Business” reitingā uzlabojušas ir sekojošas reformas: pieņemtais jaunais Maksātnespējas likums(šobrīd Tieslietu ministrija strādā pie grozījumiem jaunajā likumā), uzlabojusies piekļuve elektrībai, bet piekļuves izmaksas ir lielas un samazinājies dienu skaits, procedūru skaits un izmaksas reģistrējot īpašumu.
Lai pēc būtības izvērtētu Latvijas uzņēmējdarbības vides situāciju un lai Latviju atzītu arī citas valstis par uzņēmējiem draudzīgu valsti, ir jāvērtē situācija kopumā, koncentrējot galveno uzmanību uz prioritātēm. Ja esam pateikuši, ka mums ir ļoti nepieciešamas ārējās tiešās investīcijas, tad investoru aizsardzības jautājums ir viens no būtiskākajiem, tāpat piekļuves izmaksas elektrībai var atbaidīt investorus. Ja šobrīd viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir palielināt budžeta ieņēmumus, tad reformas steidzīgi ir nepieciešamas nodokļu administrēšanas jomā. Attiecībā uz investoru aizsardzību un nodokļu nomaksu Latvijā kopš „Doing Business 2009” pētījuma publicēšanas nav veiktas nekādas reformas, lai šos rādītājus uzlabotu, kas ir vērtējams kā negatīvs signāls potenciālajiem investoriem.
Piemēram, Latvijā saistībā ar nodokļu administrēšanu uzņēmumam ir jāpatērē vidēji gadā 290 dienas, kamēr Luksemburgā, kas ir līdere šajā jomā, tās ir tikai 59 dienas.
Pētījumā iekļautie indikatori atspoguļo salīdzinoši specifiskus uzņēmējdarbības veikšanas piemērus, par pamatu ņemot vietējo uzņēmumu ar konkrētiem kritērijiem, kas darbojas lielākajā pilsētā. Pētījuma indikatori nemēra visus uzņēmējdarbības vides aspektus, kas ietekmē valsts konkurētspēju. Tāpat var minēt to, ka valsts pozīcija šajā reitingā ir atkarīga arī no izmaiņām un veiktajām reformām citās valstīs.
LDDK uzskata, ka turpmākajā darbā pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas būtu jākoncentrējas uz tām problēmjomām, kas tiešam ir vitāli svarīgas uzņēmējdarbībai Latvijā, ne tik daudz konkrētas vietas iegūšanai šajā reitingā.
