Sākoties jaunam politiskajam ciklam Eiropas Komisijā (EK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Eiropas nacionālajām darba devēju organizācijām izklāsta savu redzējumu par kopīgi īstenojamajām prioritātēm oficiālā vēstulē EK prezidentei Urzulai fon der Leienai. Lai sasniegtu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un stabilu sociālās drošības sistēmu starptautiskā mērogā, darba devēji rosina pārmaiņas normatīvajā regulējumā, samazinot birokrātiskos šķēršļus, risinot darbaspēka pieejamības problēmas un efektīvi izmantojot zaļās un digitālās transformācijas nestās iespējas.
“Aizvadītā pusotra gada laikā LDDK ieguldījusi darbu, lai stiprinātu uz rezultātiem vērstu sadarbību ar saviem Eiropas partneriem – nacionālajām darba devēju organizācijām Lietuvā, Igaunijā, Dānijā, Polijā u.c. Lai arī katras valsts ekonomikas struktūra ir atšķirīga, varam droši apgalvot, ka izaicinājumi, ar ko saskaras Eiropas darba devēji, un prioritātes, ko īstenot Eiropas sociālā dialoga ietvaros, mums visiem ir līdzīgi. To apliecinām arī vēstulē, kas nosūtīta EK prezidentei,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Latvijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Polijas, Somijas, Čehijas, Igaunijas un Dānijas darba devēju konfederāciju pārstāvji, kuri ir sociālie partneri Eiropas sociālajā dialogā, vēstulē EK uzstāj uz šādu jautājumu risināšanu: prasmju un darbaspēka trūkums, normatīvā regulējuma līdzsvarošana un pielāgošanās globalizācijas un tehnoloģiju attīstības nestajiem izaicinājumiem.
Prasmju un darbaspēka trūkums, kā arī citi darba tirgus izaicinājumi nopietni apdraud Eiropas konkurētspēju un ir jārisina. Zaļā un digitālā pāreja, kā arī demogrāfiskās pārmaiņas prasa proaktīvu pieeju visos ekonomikas sektoros, lai nodrošinātu darbaspēku ar nepieciešamajām prasmēm. Ir būtiska darba devēju, izglītības iestāžu un valdību sadarbība, lai identificētu pieprasījumu pēc jaunām prasmēm un izstrādātu mērķtiecīgas apmācību programmas, kas atbilst izglītības un darba tirgus vajadzībām.
Lai gan sociālā progresa nodrošināšana ir svarīga, pārmērīgi smags regulējums traucē uzņēmumiem izstrādāt jaunus produktus un ienākt jaunajos tirgos, tādējādi kavējot izaugsmi. Tāpēc darba devēji aicina nākamo politisko ciklu prioritāti veltīt līdzsvarotai pieejai, kas nodrošina elastību lēmumu pieņemšanā, ievērojot labāka regulējuma principus. Dalībvalstu pilnvarošana pielāgot regulas atbilstoši savām specifiskajām vajadzībām būtu jāapsver, ar nosacījumu, ka tās paliek proporcijas robežās un neapdraud vienotā tirgus darbību un uzņēmumu globālo konkurētspēju.
Ar mākslīgā intelekta un robotikas integrāciju daudzi uzdevumi, ko pašlaik veic cilvēki, tiks automatizēti. Lai gan tas rada iespējas palielināt produktivitāti un uzlabot darba vidi, jāņem vērā arī to ietekme uz darba vidi un darbiniekiem. Lai saglabātu Eiropas konkurētspēju globālajā tirgū, politikas veidotājiem ir jāatrod pareizais līdzsvars, efektīvi ieviešot šīs inovācijas. Ir nepieciešams riska mazināšanas un jaunu iespēju pieņemšanas līdzsvars, vienlaikus samazinot birokrātisko šķērsli un pārmērīgo administratīvo slogu uzņēmumiem.