LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Lai arī starptautiskā aizdevuma programma būs beigusies, tas nenozīmē, ka esam iemācījušies patstāvīgi attīstīt ekonomiku un mērķtiecīgi virzāmies izaugsmes virzienā. Mums kopīgi jādomā, kā atjaunosim ekonomisko aktivitāti gan iekšējā, gan ārējos tirgos, kā atmaksāsim aizdevumu un paaugstināsim nodarbinātības līmeni. Ir jāpārskata nodokļu politika, jārada priekšrocības godīgam biznesam – nodokļu maksātājiem, jārada eksporta un investīciju politikas ieviešanai labvēlīga vide, kā arī jāveicina nodarbinātība visos Latvijas reģionos.”

Šodien, ārkārtas Ministru kabineta sanāksmē, kurā tika apspriests Valsts budžets 2012. gadam, tika pieņemts virzīt budžetu, kurā Ministru kabinets pārkāpj LDDK, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zemnieku saeimas un Finanšu ministrijas noslēgto vienošanos par nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību, nepaaugstinot nodokļu un nodevu masu un neieviešot jaunos nodokļu objektus.

LDDK norāda, ka budžeta ieņēmumu pusē paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokli, kā arī dubultot finanšu stabilitātes nodevu, kas kā jaunums tika ieviesta 2011.gada budžetā, bet 2012. gadā tā tiks jau dubultota. Ja Latvijā ir lielāka nodeva kā kaimiņvalstīs, tad bankas zaudē konkurencē ar pārējām Baltijas valstīm, jo šīs nodevas smagums tiks pārlikts uz banku pakalpojumu izmantotājiem – uzņēmējiem un fiziskām personām.

LDDK saredz risku, ka šobrīd paralēli tiek plānots gan valsts budžets, gan Rīcības plāns, kurš paredz atbildību un veidus, kā ieviest valdības deklarācijā minētos darbības virzienus. Sastādot Rīcības plānu ir iespējams to darīt izejot no pieejamajiem finanšu līdzekļiem vai paredzēt cik lieli finanšu līdzekļi ir nepieciešami, lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus. Patreizējā rīcība nenodrošina deklarācijas Rīcības plāna projekta ierosināto darbību sasaiti ar 2012.gada valsts budžeta projektu, nav skaidrs, kādā veidā tiks finansēti rīcības plānā iekļautie uzdevumi.

Valsts budžeta projekts 2012.gadam joprojām neiezīmē strukturālo reformu ietekmi uz budžeta izdevumu daļu. Šo jautājumu LDDK ir aktualizējusi kopš pavasara, bet strukturēts un pārdomāts darbs joprojām nav noticis. LDDK norāda, ka nākamajā gadā no biznesa puses tiks aktualizētas diskusijas par „Strukturālo reformu plāna” sagatavošanu un ieviešanu, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātajam sektoram, tālāku valsts atbalsta funkciju centralizāciju un efektīvu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.